Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

Kristīgās Dieva Baznīcas

[256]

Bauslība un Ceturais Bauslis [256]

(Izdevums 1.0 19981007-19990628)

Ceturtais bauslis pievērš uzmanību Sabatam jeb atpūtai. Tas sevī iekļauj iknedēļas sabatu jeb septīto dienu, Jaunos Mēnešus, Svētās Dienas, Svētās Dienas, Septiņu gadu zemes sabatus un Jubileju sistēmu. Viss tas ir saistīts ar astronomisko lunāro kalendāru, un tie ir jāievēro visas cilvēces labā (Marka 2:27). Tie visi kopā vai nu paliek, vai krīt. (Kolosiešiem 2:16-17)

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1998, 1999 James Dailley)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

Bauslība un Ceturtais Bauslis [256]

Likuma nosacījums

Pastāv iknedēļas jeb septītās dienas sabats, ikmēneša jeb Jaunais Mēness, gadskārtējais sabats jeb Svētā Diena, septītā gada zemes un Jubilejas atjaunošanas sabats. Tie visi ir doti kā baušļi, un tie ir jāievēro kā likums.

12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats. 15 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.

2. Mozus 20:8-11 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Vārds 'Sabats'

sabats (SHD 7676) ir vārds, kas nozīmē apstāties vai atpūsties. Tā ir dieva pielūgšanas diena (3.Mozus 23:3), kā arī atpūtas un atspirgšanas diena (2.Mozus 23:12). Tā ir zīme tam, ka Dievs ir Kungs pār visu radību, un tā bija pirmā svētība, un tā tika svētīta jeb nošķirta no Ādamiskā radīšanas laika (Gen. 2:2-3). Sabats tika radīts cilvēcei (Mk. 2:27), un tā ievērošana ir saistīta ar ticību. To ievēroja Ābrahams (Gen. 26:5), kuram tika dota patiesība (Gen. 24:27), un kurš citus vadīja ceļā (Gen. 24:48). Ar sabata ievērošanu israēls apliecināja, ka viņi ir Dieva izpirkta tauta, kas ir pakļauta Viņa likumiem.

Ar šo atpūtu mēs atklājamies jeb uzticamies Dievam. Sabata ievērošana ir pasludināta kā svētība. (Jes. 56:2-4; 58:13; 66:23; Ecechiēla. 44:24; 45:17; 46:1, 3-4, 12). Israēls tika norāts par sabata atstāšanu novārtā. (Jes. 1:13; Jer. 17:21-27; Ecēch.. 20:12-24; Amosa 8:5). Jūdas Babilonijas laika gūsta ilgums tika noteikts pēc sabatiskā gada jeb zemes atpūtas neievērošanas. (2Laiku. 36:21).

Sabati kā zīmes jeb zīmogi

Sabata diena ir ceturtais bauslis, un to var atrast gan 2. Mozus 8-11, gan 5. Mozus 5:12-15. Sabata diena ir svēta tam Kungam Dievam (Yahovah Elohim), kā, pamatojoties uz 2.Mozus 20:8, mēs lasām.

2. Mozus 20:8-11 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Tas ir ikvienam, lai pat dzīvnieki var atpūsties (5.Mozus 5:14).

Sešas dienas mums ir jāstrādā (5.Mozus 5:13) rūpējoties par radību (Gen. 2:15), un mums nav jābūt slinkiem. (2Thess. 3:6-11). Ko vien cilvēka rokas dara, tas ir jādara ar visu spēku (Eccl. 9:10). Jo, ko tu sēsi, to tu arī pļausi. (Gal. 6:7).

Septītā diena ir Sabats. No Ādamiskās radīšanas laikiem, tā ir tikusi skaitīta kā sestdiena. Šo dienu visas nācijas uzskata par sabatu, un pēc pašreizējā kalendāra tā ir sestdiena. Sabata diena ir nepārtraukts cikls, un to nevar aizstāt ar citu dienu, neskatoties, kad tā iekrīt attiecībā pret solāro/lunāro ciklu.

Jaunās pasaules kalendārs un tā varianti, kas pašreiz tiek piedāvāti, ir pretrunā ar pašu bauslības būtību. Pasaules kalendārs ir divpadsmit mēnešu gada kalendārs ar vienādiem ceturkšņiem. Tā kā tāds tas paliek katru gadu, tas ir ilggadīgs.

Mūsu pašreizējais kalendārs nav daudzgadīgs, bet gan ikgadējs. Tas katru gadu mainās. Tas tā ir tāpēc, ka tas netiek sadalīts 365 dienu ciklā un tas neatbilst arī lunārajam mēnesim, kurā ir 29,5 dienas.

Vienas dienas pārpalikuma konsekvence ir tur, ka gads parasti sākas un beidzas tajā pašā nedēļas dienā. Tātad gadam vajadzētu sākties nākošajā nedēļas dienā. Tam katru gadu ir nepieciešams jauns kalendārs.

Tehniski, mūsu gregoriāņu kalendārs ir dažādi noteikts četrpadsmit kalendāru cikls. Kalendārs, kas sākas svētdienā atšķiras no tā, kas sākas pirmdienā, un tā tas ir attiecībā pret visām nedēļas dienām. Tā kā garā gada parādīšanās var mainīt jebkuru no šiem septiņiem kalendāriem, kopējais variantu skaits palielinās.

Ja mēs izņemtu vienu dienu no kalendāra, jaunais gads sāktos tajā pašā nedēļas dienā kā pagājušajā gadā. Tad mums būtu ilggadīgs kalendārs.

Mēs varam izņemt vienu dienu no kalendāra neizmainot solāro ciklu, kas ir aptuveni 365,24 dienas, vienkārši uzskatot, ka šī diena ir vienkārši 24 stundu pāreja, pirms atkal iestājas jauns gads. Šīs bezkalendāra dienas, kas pazīstamas arī kā "tukšās dienas" vai "iestarpinātās dienas", nebūs nedēļas dienas. Liekas, ka vislabākais tās ir uzskatīt par brīvdienām, un tā ir daļa no racionālā, kas ietverts Pasaules Kalendārā. Šī un citas sistēmas mēģina izmainīt septiņu nedēļas dienu sekvenci, kas bijusi jau no ādamiskās radīšanas laikiem. Šis septiņu dienu cikls neiederas nedz lunārajā mēnesī, nedz arī solārajā gadā.

3. Mozus 23:32 norāda, ka dienas īstenībā sākas un beidzas vakarā, nevis pusnaktī vai no rīta.

3. Mozus 23:32 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"

Septītā diena sākas sestās dienas vakarā, mūsu piektdienā, krēslas laikā. (sk. darbu Start of the day).

To apstiprina arī Pāvils Ap. Darbos 27:27-34 un Mišna, kas ir otrajā gadsimtā sakopots krājums, kurš ietver sevī rakstus, kuri radīti pat 2. Gadsimtā pirms Kristus. Sk otro daļu , Moeds, Sabats 1:3; 15:3.

Sabatā nedrīkst notikt nedz sēja, nedz pļauja, ne darbs, kas nes peļņu. Tas gan nenozīmē, ka nenotiek nekādas aktivitātes. Nehemijas grāmatā ir iekļauts piemērs par darbu sabatā.

Nehemijas 10:28-31 28 Malluhs, Harims un Baāna. 29 Bet pārējā tauta, priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, Tempļa kalpotāji un visi, kas nošķīrušies no tās zemes tautām un turas pie Dieva bauslības, viņu sievas, viņu dēli, viņu meitas, visi, kam bija atziņa un saprašana, 30 pievienojās ar šo saviem brāļiem, saviem varenajiem, un svēti apsolījās ar neatsaucamu zvērestu dzīvot Dieva bauslībā, kas ir dota caur Dieva kalpu Mozu, turēt un pildīt visus Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, Viņa tiesas un likumus. 31 Mēs tātad nedosim savas meitas nedz tās zemes tautām par sievām, nedz arī ņemsim viņu meitas par sievām saviem dēliem.

Sabata sistēma ir jāuztver kā tās sistēmas atspoguļojums, kas ir īpaša Dieva cilvēkiem.

Neraudzētās maizes svētki ir tā Kunga bauslības zīme (5.Mozus 6:8), un zīme par israēla izpirkšanu caur Kristus upuri, kas attiecas uz viesiem, kas ir Kristū (Rom. 9:6; 11:25-26). Šīs zīmes pasargā israēlu no elkdievības (5.Mozus 11:16), un tās ir tā Kunga izredzēto zīmes. (Atkl. 7:3).

Zīme, kas pieminēta SHD 226, jota vai ota nav atšķirības zīme, vai atgādinājums par cilvēka pienākumiem. Sabati tiek uzskatīti par Dieva tautas zīmi. Tā ir dota par zīmi starp mums un Dievu, kas dara mūs svētus.

2. Mozus 31:12-14 12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: 13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. 14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.

Bieži vien tiek nepareizi uzskatīts, ka sabati, kas šeit pieminēti, ir tikai iknedēļas sabatu daudzskaitlis. Tas ir nepareizi. Sabati attiecas uz visu dievkalpošanu ieskaitot Jaunos Mēnešus, Svētās Dienas un pilnīgo Jubilejas sistēmu ar tās ekonomiskajām norādēm. Nolemts nāvei ir garīgs jēdziens, un tas nepārtraukti pasargā derības cilvēkus no elkdievības.

Sabats na tikai Dieva Draudzes cilvēku zīme; tā ir arī to derības cilvēku zīme, kas vēl nav ieaicināti draudzē. Ja tā būtu izredzēto zīme, tad jūdaisti un sabatu ievērojošie binitārieši un trinitārieši būtu pirmai augšāmcelšanai piederīgi. Taču tie nav tai piederīgi.

Otra zīme ir Pasā svētki un Neraudzētās maizes svētki.

2. Mozus 13:9-10 9 Un tas lai tev ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai Tā Kunga bauslība būtu tavā mutē, jo ar stipru roku Tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes. 10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.

Grēku nožēlas diena ir vēl viena derības cilvēku zīme. Grēku nožēlas Dienas neievērošana ir sodāma ar izslēgšanu no tautas vidus, citiem vārdiem, no derības israēla, kas ir draudze (3.Mozus 23:29; Rom. 9:6-8).

3. Mozus 23:26-32 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri. 28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus. 30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus. 31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.
32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"

Grēku nožēlas diena tiek izmantota arī, lai pasludinātu Jubileju, jo Jubileja ir Dieva sistēmas pamats, kas regulē cilvēka dzīvi uz zemes. Tas ir sabatizēts sabats, Shabbath Shabbathown, kas uzsver savu svētumu (sk. SHD 7677). Jubilejas garīgā nozīme tiks apskatīta vēlāk.

3. Mozus 25:8-12 8 Un tad tev būs skaitīt septiņus tādus sabata gadus, septiņus gadus septiņas reizes, tā ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi. 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī. 11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā. 12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.

Grēku nožēla ir īpaši izslēgta no upurēšanas, kas ir saistīta ar devību un personisko svētību. Tāpat tas ir attiecībā uz tauru svētkiem. Tas ir tādēļ, ka neviena no šīm dienām nav saistīta ar cilvēka aktivitātēm un darbību. Grēku nožēlas Svētā Diena ir īpaša skaitīšanas diena ar nodevas ievākšanu.

2. Mozus 30:11-16 11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 12 "Kad tu skaitīsi Israēla bērnus pēc viņu pulkiem, tad lai ikviens dod izpirkšanas maksu par savu dvēseli Tam Kungam, kad tu izdarīsi skaitīšanu, ka nebūtu mocību jūsu vidū, kad tu tos skaiti. 13 Un ikviens, kas tiek skaitīts, lai dod pusseķeli pēc svētnīcas seķeļu svara, vienā seķelī skaitot divdesmit geras; šis pusseķelis lai ir cilājamais upuris Tam Kungam. 14 Ikviens, kas tiek skaitīts, no divdesmit gadu vecuma un vecāks, lai nes šo upuri Tam Kungam. 15 Turīgais lai nedod vairāk un nabagais lai nedod mazāk par šo pusseķeli, kas jādod par cilājamo upuri Tam Kungam, lai tiktu salīdzinātas jūsu dvēseles. 16 Un ņem šo izpirkšanas maksu no Israēla bērniem un dod to kalpošanai pie Saiešanas telts; un tas lai ir Israēla bērniem par piemiņu Tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles tiek salīdzinātas."

Nodeva Grēku nožēlas Dienā bija domāta, lai izskaitītu izredzēto skaitu israēlā. Tā ir noteiktas maksa par cilvēku, un tā nemainās atkarībā no indivīda stāvokļa. Šo izsraēla skaitīšanu izdarīja Dievs pasaules radīšanas laikā (Rev. 17:8), un šo noteikto maksu vienreiz par visām reizēm samaksāja Jēzus Kristus (Rom. 6:10). Šī noteiktā maksa norāda, ka par pestīšanu ir samaksāts nevis balstoties uz indivīda fiziskajiem apstākļiem, bet gan ar Jēzus Kristus upuri vienreiz un par visiem (Heb. 7:27; 9:26; 10:10; 1Pet. 3:18). Ziedojumu ievākšana Grēku nožēlas Dienā grauj Jēzus Kristus upura nozīmi.

Tieši šī iemesla dēļ 2. Mozus 23:14-18, 34:24; 5.Mozus 16:16; 1Ķēniņu 9:25 ir noteiktas tikai trīs ievākšanas, un tās ir jāievāc pirms pirmās svētku dienas rīta.

2. Mozus 23:14-18 14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus. 15 Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām. 16 Arī Pļaujas svētkus sviniet par jūsu darba pirmiem augļiem no tā, ko tīrumā esat sējuši, un gada beigās Ražas ievākšanas svētkus, kad esat savākuši savus augļus no tīruma. 17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā. 18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.

Zīme pirmo reizi tika lietota 1. Mozus 9:12. Varavīksne bija Dieva piešķirtais atgādinājums un apliecinājums Apsolījumam, ka Viņš vairs otru reizi neiznīcinās zemi ar ūdeni. Dievs lieto zīmes, kas norāda uz tiem, kam ir īpašas attiecības ar Viņu.

Sākotnējā un primārā derības cilvēku zīme bija apgraizīšana (Gen. 17:10-14). Šis fiziskais akts bija zīmogs. Tagad tas ir garīgs, un tajā iekļaujamas arī sievietes pēc kristīšanās (sk. darbu Repentance and Baptism (No. 52)). Tāds bija nodoms jau no paša sākuma (5.Mozus 10:15-17), taču tam nepieciešama arī Dieva līdzdalība.

5. Mozus 30:6 6 Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu.

Kristīšanās un Svētā Gara saņemšana ir izredzēto primārā zīme, caur Jēzus Kristus asinīm vienā miesā (Mat. 28:19; Apustuļu Darbi 1:5; 11:16; Rom. 6:3; 1Cor. 12:13; Heb. 9:11-28). Bauslības zīmes, sabats un Pasā svētki, ir īpaši domātas lai aizsargātos pret elkdievību (5.Mozus 11:6). Šīs divas zīmes kalpo kā zīmogi uz tā Kunga izredzēto rokām un pieres.

Kopā ar Svēto Garu tas rada to pēdējo dienu apzīmogošanas pamatu, kas pieminēts Atklāsmes 7:3. Tātad izredzēto zīme ir centrēta uz pirmo bausli. Kristus teica. Tev būs Dievu, savu Kungu pielūgt un tikai viņam vien kalpot (Mat. 4:10; Luk. 4:8). Mūsu kalpošana ir pielūgšana bībeliskos terminos, un šis paziņojums norāda, ka ir tikai viens Dievs Tēvs, kuru var pielūgt. Jošua, Viņa svaidīto, nedrīkst pielūgt.

Sabats ir Draudzes zīme, taču tā nav vienīgā zīme. Primārā zīme ir Dieva jēdziena izpratne. Unitāriskā Bībeliskā struktūra ir tāda, ka ir tikai Viens Dievs (Deut 6:4, 1Cor. 8:4), kuru mēs varam pazīt. (Hos. 8:2; 13:4). Mums ir jāpazīst gan Viņš (Gal. 4:8-9), gan Viņa griba (Apustuļu Darbi 22:14).

Mums ir teikts, lai mēs nosakām atšķirību starop Dievu un Viņa Kristu (Jn 17:3) un, ja mēs to nevaram vai nespējam, tas mumsmir par mūžīgu kaunu (1Cor.15:34). Izprast, ka Yahovah Sabaoth, Debesu Pulku Valdnieks, ir vienīgais Īstais Dievs, ir ticības fundamentālais aspekts.

Kristības ir otrā zīme, un Svētā Gara saņemšana ir iekšējais zīmogs.

Ārējās zīmes ir Sabati un tā Kunga Mielasts/Pasā svētki, kas ir Dieva baušļu zīme. Tam seko Jaunie Mēneši un Svētās Dienas. Sabati cilvēcei ir liegti elkdievības dēļ.

Ecēchiēla 20:16-20 16 tāpēc ka tie nepildīja Manus baušļus un nestaigāja pēc Maniem likumiem, un nesvētīja Manas svētās dienas, jo viņu sirds turējās tikai pie saviem elkiem. 17 Tomēr Mana acs raudzījās žēlīgi uz viņiem, tā ka Es viņus neiznīcināju un neliku viņiem dabūt galu tuksnesī. 18 Tad Es sacīju viņu bērniem tuksnesī: nestaigājiet pēc savu tēvu paražām un nepildiet viņu baušļus, un nepadariet sevi nešķīstus ar viņu elkiem! 19 Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs. Staigājiet pēc Maniem likumiem, pildiet Manus baušļus un turieties pie tiem! 20 Svētījiet Manas svētās dienas, ka tās ir par derības zīmi starp Mani un jums un ka jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs.

Sabatu apgānīšana ceļas no elkdievības. Sabati iekļauj visas tās dienas, ko Dievs, pamatojoties uz Savu kalendāru, kas balstīts uz pareizi Jauno Mēnešu ievērošanu, nošķīris pielūgšanai. Dievs soda nāciju par Viņa negodināšanu un Viņa baušļu nepildīšanu.

Ecēchiēla 20:21-24 21 Bet arī bērni bija stūrgalvīgi, tie nestaigāja pēc Maniem likumiem un nepildīja Manus baušļus, nerīkodamies pēc tiem, kas cilvēkam jādara, lai tas dzīvotu. Arī Manas svētās dienas tie nesvētīja. Tad Es gribēju izgāzt pār tiem Savas dusmas, parādīt tiem tuksnesī visu Savu bardzību. 22 Bet Es atrāvu Savu roku atkal atpakaļ Sava Vārda dēļ, lai tas netop negodā likts tautu acīs, kuru priekšā Es tos izvedu. 23 Un tomēr Es pacēlu Savu roku zvērestam pār tiem tuksnesī, ka tos izkaisīšu citu tautu starpā un tos izklīdināšu pa dažādām zemēm, 24 tāpēc ka tie nav dzīvojuši pēc Maniem baušļiem, ir atmetuši Manus likumus un nav svētījuši Manas svētās dienas, bet savas acis piegriezuši savu tēvu elkiem.

Sabati nav nošķirami no pirmā baušļa un bauslības. Nācija tiek sodīta par Dieva bauslības visu aspektu nepildīšanu.

Sabats ir mūsu uzticības un mūs paļāvības uz Diev zīme. Atmest Sabatu nozīmē atmest cerību uz Dievu. Tieši šī iemesla dēļ mēs pašreiz tiekam vajāti par tā Kunga Sabatu ievērošanu.

Ikviens, kas apgāna sabatu, ir nolemts nāvei (2.Mozus 31:14; 4.Mozus 32:36). Tā ir mūžīga zīme starp Dievu un israēla bērniem (2.Mozus 31:17). Vārds "mūžīga" tulkojumā ir "Olam", kas nozīmē "uz paaudžu paaudzēm", kā arī " mūžīgi, ilgi, vienmēr utt.

Mēs, Jaunās jeb atjaunotās Derības ievērotāji, esam garīgais israēls (Rom. 9:4).

Sagatavošanās Sabatam notiek iepriekšējā dienā (2.Mozus 16:5).Sekojot piemēram par mannu, ēdienam ie jātiek savāktam un sagatavotam. Ikvienam cilvēka ir jāpaliek savā vietā (2.Mozus 16. 29-30). Sabata dienā viņiem ir jāatpūšaas gan ražas laikā, gan pļaujas laikā. (2.Mozus 34:21). Kristus vārpu raušanu sabata dienā nosodīja tie, kas bija padarījuši Sabatu par nastu, pievienojot bauslībai orālās tradīcijas.

Kungs norādīja, ka viņš ir kungs pār sabatu nevis lai pateiktu, ka tas nav jāievēro, bet drīzāk lai izrādītu nosodījumu par to, ka tas tika ievērots nepareizā veidā. Ir likumīgi paņemt tik daudz ēdienu sagatavošanai, lai Sabatā paēstu, kā var spriest pēc šī teksta un no Derības baušļa (Mat. 12:1-12).

Mateja 12:1-12 Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: "Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt." 3 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? 4 Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. 5 Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? 6 Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. 7 Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši. 8 Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." 9 Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. 10 Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: "Vai ir brīv sabatā dziedināt?" - ka tie Viņu varētu apsūdzēt. 11 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? 12 Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt."

Trešais pants šeit attiecas uz 1. Samuēla 21:6, kur Dāvids ēda aizliegtās skatāmās maizes (2.Mozus 25:30; 3.Mozus 24:5-8). Precīzāk, Tempļa priesteri ir nevainojami. (Mat. 12:5; cf. 4.Mozus 28:9-10; see also Neh. 13:7; Ezek. 24:21; Jn. 7:22-23).

Mūsu darbs sabatā kā izredzētejiem Dieva pielūgšanā, ir nevainojams. Faktiski, Sabata dienā tika pienests daudz vairāk upuru nekā jebkurā citā dienā. Mēs esam nosodāmi par aktivitāšu veidu, kurā mēs sevi iesaistām, nevis par būšanu aktīviem.

Tāpat Kristus deva pavēli attiecībā uz slimo dziedināšanu. Tai ir jānotiek arī sabatā. Ir pareizi izdziedināt un pabarot slimo un kroplo arī Sabatā. (Lk. 6:8-10; 13:14-16; 14:3; Mat. 12:10-13).

John 7:23 23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?

Lūkas 14:5 norāda, Sabatā ir svārīgi tikt galā ar ārkārtējiem gadījumiem.

Tas, faktiski, attiecas arī uz dziedināšanas koncepciju sabatā. Īstas rūpes unn slimā apkopšana sabatā, ir nopietns darbs. Tas, ka šādai personai sabatā ir jāpaliek un jāēd vienai, ir mums par kaunu. Cilvēkiem sabatam ir jāsagatavojas tā, lai tas nestu maksimālo labumu mūsu brāļiem.

Mark 3:1-5 Un Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka. 2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt. 3 Un Viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: "Nāc te šurp!"

Mācība par vērsi, kurš iekritis akā, attiecas uz ārkārtējiem gadījumiem, tomēr mums ir jāplāno uz priekšu. Ēzeļiem nav jābūt apkrautiem (Neh. 13:15), un vāriem jābūt aizslēgtiem (Neh. 13:19). Tas nozīmē, ka mums ir jānovērš pat darba iespējas. Nastas nav jānes (Jer. 17:21) un žagari nav jāvāc (4.Mozus 15:32-35). Kūļi nav jāsien un vīns nav jāspiež (Neh. 13:15). Ar atiecīgu sagatavošanos, viss šis ikdienas darbs var tikt apstādināts, un tam arī jātiek apstādinātam.

Jūsu apģērba stūros ir jāapģērbj zili pušķi jeb lentas atgādinājumam par bauslību.

4. Mozus 15:37-41 37 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 38 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu. 39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas, 40 lai jūs pieminētu un pildītu visus Manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam: 41 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Tas ir personiski starp jums un Jahvi, jūsu Elohimu. Lai arī tas ir pieprasīts, tas nav domāts izrādīšanai (Mat 23:5).

Nedrīkt pirkt nedz ēdienu, nedz mantas (Neh. 10:31), nedrīkst arī tās pārdot nor sold (Neh. 13:15). Gan pirkšana, gan pārdošana ir aizliegtas aktivitātes.

Sabata sistēma norāda uz to, ka dzīvībai ir jātop izglābtai (Mk. 3:4; Lk. 6:9), un izglābšanai ir jānotiek, kur vien iespējams (Mat. 12:11).

Mēs mācīsimies un iemācīsimies ievērot pilnīgo sabata sistēmu, ne tādēļ, ka mums būtu bail no soda, bet gan tādēļ, ka mēs mīlam mūs Vienīgo un Vienīgo Patieso Dievu

1John 5:3 3 Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti.

Sabati nav nasta, un tie ir jāievēro garīgā šķīstumā (Isa. 1:13). Tie nedrīkst tikt apgānīti vai zaimoti (Isa. 56:2, 4-7).

Jesajas 56:2 2 Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, kas ietur sabatu un to nepārkāpj un kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!"

Jesajas 56:4-7 4 Jo tā saka Tas Kungs bezdzimuma ļaudīm: "Kas ievēro Manu sabatu, izvēlas to, pie kā Man labpatika, dara pēc Mana prāta un tur Manu derību, 5 tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts! 6 Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa Vārdu, lai būtu Viņa kalpi, kas stingri ievēro sabatu un tur Manu derību, 7 tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un iepriecināšu Savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie upuri un kaujamie upuri uz Mana altāra būs Man patīkami, jo Mans nams būs lūgšanas nams visām tautām."

Sabats ir prieka diena, nevis zūdīšanās diena (Isa. 58:13-14). To ievēros visi, kad tie nāks pielūgt to Kungu. No vien Jaunā Mēnes līdz otra, un no viena Sabata līdz otram (Isa. 66:23).

Sabatā nedrīkst nest nekādas nastas, un tās nedrīkst ienest vai ievest Jeruzālemē (Jer. 17:21). Līksmojieties Sabatā, un ienesiet prieku tā Kunga namā. Sabatā nenesiet nekādas nastas no savām mājām (Jer. 17:22), norādot, ka arī darbs savā īpašumā, ir aizliegts. Sabatam ir jātiek svētītam, un tas jātur atseviķi no citām dienām.

Kristus bija lielāks nekā Templis, un mēs esam lielāki nekā fiziskais Templis (2Cor. 6:16), un Templis tika radīts mums (Mk. 2:27).

Arī mums ir jāievēro septītā diena Sabats kā sagatavošanās tam, ka mums jābūt pie Dieva. Tas ir domāts visai cilvēcei, un tas kā pārbaude tika dots Izraēlam. (2.Mozus 16:18).Sabats ir priekšnoteikums Izraēla valstības mantošanai, ja neviena nasta netiek ienesta pa pilsētas vārtiem. Ķēniņi un prinči sēdēs Dāvida troņa priekšā. Taču, ja šis brīdinājums netiks ņemts vērā, pilsēta tiks iznīcināta ar uguni (Jer. 17:27). Pagāni apsmies Sabatus (Lam. 1:7) posta dienā. Tā sabats ir zīme un apsmiekla avots posta laikā Dieva nama ļaudīm. Ķēniņi un priesteri izrādīs sašutumu par Viņa dusmām par sabata apgānīšanu. (Lam. 2:6).

Sabati ir līksmībai un priekam. Taču līksmība Sabatos ir atņemta kā sods (Hos. 2:11).

Sabatā ir jāievēro pareiza attieksme. Cilvēkam ir jāhgaida sabata beigšanās, lai uzsāktu darbu, jo tas izvērsīsies godīgumā, upurī un došanā (Amos 8:5). Vienmēr esiet gatavi darīt labu un dziedināt visu cilvēku vājumu (Lk. 13:10-16).

Lūkas 23:54 norāda, ka jums Sabatam ir jāsagatavojas. Domājiet uz priekšu. Dariet labu viens otram. Parādiet, ka mēs mīlam viens otru, tāpat kā Kristus mūs mīl. Lai mēs augam ticībā un visi kļūstam viens (Lk. 5:5-14).

Tāpat kā ir likumīgi Sabatā izdarīt apgraizīšanu, likumīgi ir arī apgraizīt jūsu sirdis ar došanu un Gara spēku. Tiesājiet viens otru ar taisnīgu tiesu pēc labā, ko jūs izdarāt Sabatā (Jn. 7:21-24).

Jesajas 56:2 2 Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, kas ietur sabatu un to nepārkāpj un kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!"

Svētības nāks pār tiem, kas ievēro Sabata sistēmu, un par tiem, kas sludina Sabata neievērošanu, mēs lasām:

Jeremijas 10:21 21 Jo mani gani ir bijuši apmāti un nav meklējuši To Kungu, tādēļ tiem nebija panākumu, un viss viņu ganāmais pulks ir izklīdis.

Garīgā izraēla gani, kuri nenododas cītīgai mācīšanai un paklausībai vārdam, tiks sodīti, un avis tiks izklīdinātas! Šis sods dažiem atsevišķiem ganiem var nozīmēt nāvi. Tiem, kas māca bausliības profanāciju.

Pēc Mesijas periodā, lai iegūtu Garu un atjaunotu Derību, mums ir vajadzīga pieaugušo kristīšanās. Sabatiskās prasības paliek.

Ebrejiem 4:9-11 9 Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai. 10 Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem kā Dievs no Saviem. 11 Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.

Septītās dienas Sabata atpūta paliek savā vietā ! Mēs, kas esam kristītais garīgais Izrēls, un kuri esam atjaunoti derībā ar Dievu, to ievērosim un atstādināsimies no mūsu darba.

2. Mozus 31:12-18 12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: 13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. 14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. 15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. 16 Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. 17 Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies." 18 Un, kad Tas Kungs bija beidzis runāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecības plāksnes - akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas.

Nākotnē, Viņa labajā laikā, Dievs no tautām paņems atsevišķus cilvēkus, lai tiek kļūtu par priesteriem un levītiem pēc Melšisedeka kārtības. Viņi un ikviens cits, Sabata dienā nāks un pielūgs Viņu.

Jesajas 66:18-23 18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību. 19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību. 20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā. 21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs, 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs,

Praktiskais Pielietojums

Sabata diena ir jāievēro (from 2.Mozus 20:8-11; 5.Mozus 5:12-15; Heb 4:9-11) kā tā Kunga izteikta pavēle un viens no desmit baušļiem. Šie ir mūžīgi nemaināmi statūti visiem cilvēkiem uz mūžīgiem laikiem. Sabats ir svēts. Ikviens, kurš apgāna Sabatu, piedzīvo nāvi un tiek atšķirts no to tautas (2.Mozus 31:14-15). Septītā diena Sabats paliek uz atjaunātās derības ievērotājiem (Heb. 4:9). Septītā diena sākas sestās nedēļas dienas beigās, mūsu piektdienā, vakara krēslas beigās. Tas ir no saulrieta līdz saulrietam (3.Mozus 23:23, Apustuļu Darbi 27:27-33). Tā ir mūžīga derība starp Izraēla tautu, un tā iz zīme starp viņiem un Dievu, atzīstot Viņu kā radītāju (Es. 31:15-16). Visi īstie kristieši ir garīgais Izraēls, un visiem pagāniem galu galā ir jākļūst par izraēla tautas daļu (Rom 9:6; 11:16-25). Sods par Sabata apgānīšanu ir nāve, kas rodas pēc Svētā Gara atņemšanas, kā arī nozīmēšana uz otro augšāmcelšanu (Rev. 20:5).

Sabats ir prieks, un tas ir jāgodā kā tā Kunga Svētā Diena. Tā nav mierīgas baudas diena, bet gan svēta asambleja (Jer. 17:21-22), un tajā mēs nedz pirksim (Neh. 10:31), nedz pārdosim (Neh. 13:15).

Jaunie Mēneši

Jesajas 66:22-23 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs.

Cilvēkiem ir pavēlēts pielūgt Dievu gan septītajā dienā Sabatā, gan arī Jaunajos Mēnešos (sk. arī Ezek. 46:6, 9-10).

Ecēchiēla 46:1-3 Tā saka Dievs Tas Kungs: iekšējā pagalma vārti, kas pret rītiem, lai ir sešas darba dienas aizvērti, bet svētajā dienā un jauna mēness dienā tos būs atvērt. 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek atvērtiem līdz vakaram. 3 Arī zemes tautai būs pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā un jauna mēness dienās.

Jaunā Mēneša upuris, faktiski, ir lielāks nekā Sabata upuris (Ezek. 46:4, 6). Nav nekādas atšķirības starp Jauno Mēnesi un iknedēļas Sabatu. Abas dienas ir svētas, un nevienā no šīm dienā nav atļauta tirgošanās.

Amosa 8:5 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,

To upuru nozīme, kas attiecas uz Jauno Mēnesi, attiecas uz Draudzi un Izraēla padomi. Ja Jaunie Mēneši netiek ievēroti, ir neiespējami izprast Dieva kalendāru (sk. darbu Dieva Kalendārs (No. 156)). Modernais jūdu kalendārs nav pareizais kalendārs, un tas kavē atjaunošanu. Kamēr Dieva kalendārs nav atjaunots, Jaunie Mēneši un Svētki nevar tikt ievēroti pareizi, un atjaunošana kavējas. Tikai ar Jauno Mēnešu atjaunošanu kalendārs un svētki var tikt ievēroti pareizi un izprasti.

Jaunais Mēness ir viens no tā Kunga atgādinājumiem, kas iekļauti 4. Mozus 10:10

4. Mozus 10:10 10 Un tāpat arī savās prieka dienās un savos svētku laikos, un savos Jaunā mēness svētkos pūtiet savas taures, tāpat arī savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Tas Kungs, jūsu Dievs ir Jahve, jūsu Elohims. Upuri tika piepildīti Kristū. Sabati, Jaunie Mēneši un Svētki netika ierobežoti.

Jaunā Mēness svētki tika uztverti kā Šabatovn jeb Svētais Sabats. Kā atgādinājums, kā mēs redzējām, tika pienesti Upuri.

4. Mozus 28:11-15 11 Un pirmajā mēneša dienā nesiet par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas, 12 un trīs desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu vērsi, par ēdamo upuri, bet divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu aunu, par ēdamo upuri; 13 un vienu desmitdaļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu jēru, par ēdamo upuri; un to visu par dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14 Un viņa dzeramais upuris lai ir pushina vīna uz ikkatru vērsi, trešā daļa hina uz aunu, bet ceturtā daļa hina uz katru jēru. Šāds ir dedzināmais upuris ikkatra gada jaunajā mēnesī. 15 Un viens āzis lai tiek sataisīts par grēku upuri Tam Kungam klāt pie pastāvīgā dedzināmā upura, un tas jāsagatavo līdz ar tam piederīgo dzeramo upuri.

No šī teksta mēs zinām Jaunajiem Mēnešiem ir jābūt katru mēnesi, visu gadu. Tas pats attiecas uz arī uz citiem svētkiem un Sabatiem.

1Laiku 23:31 31 un upurēt Tam Kungam visus dedzināmos upurus ik sabatā, ik jaunā mēnesī un visos svētkos, pēc skaita un kā noteikts, Tā Kunga priekšā vienumēr,

Jaunie Mēneši ir vidutāji starp Sabatiem un Svētkiem.

2Laiku 31:3 3 Un viņš noteica arī ķēniņa daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā, gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā.

Ezras 3:5 arī ir teikts, ka Jaunie Mēneši tikuši atjaunoti. Abas galvenās atjaunošanas ietvēra Jauno Mēnešu atjaunošanu.

Ezra 3:5 5 un arī vēl kārtējos upurus jauna mēness dienā un visās Tā Kunga noteiktās svinamās dienās un no ikviena, kas Tam Kungam nesa labprātīgu dāvanu.

Jaunais Mēness ir pirmās mēneša dienas sākums (4.Mozus 10:10; 28:11). Svētās tautas zīme ir lunārais kalendārs. 2.Mozus 12:2 Mekilta saka, ka "tautas" skaita pēc saules, bet izraēls pēc Mēness (Ps. 104:19). Kā mēs varam lasīt Amosa 8:5, gan Jaunajos Mēnešos, gan sabatos, cilvēki atpūtās no darba. Tai bija jābūt līksmības dienai. Līksmība, kas bija domāta Svētajām Dienām, Jaunajiem Mēnešiem un Sabatiem, tika atņemta.

Hosejas 2:11 11 Tādēļ Es viņai savā laikā atņemšu labību un savu vīnogu sulu, un Es nepiešķiršu viņai vairs savu vilnu un savus linus, ar kuru audumiem viņa lai segtu savu kailumu.

Tas notika mūsu neticības un elkdievības dēļ. Dievs iznīcina savu tautu tādēļ, ka tā neievēro Viņa baušļus. Beigu rezultāts ir tāds, ka Viņš iznīcina nācijas pārticību.

Hosejas 2:12 12 Es tad atsegšu viņas kaunu viņas netiklo draugu acu priekšā, un nevienam nebūs viņu paglābt no Manas rokas!

1. Mozus 1:14 norāda, ka Dievs ielika spīdekļus debesīs, lai noteiktu dienas un naktis, kā arī par zīmi gadalaikiem. Jaunie Mēneši nosaka laika noteikšanas kārtību, un svētku noteikšanu, un ir loģiski sabata noteikšanā, kas reprezentē pabeigtības aktu septītajā dienā, kad vien Mēness parādās ceturtajā dienā. Spīdekļi ir, lai nošķirtu gaismu no tumsas (Gen. 1:18). Mēness demonstrē gaismu pasaulē tajā tumsā, kas to vada. Saule tiek izmantota, lai apzīmētu Kristu.

Maleahija 4:2-4 2 Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? - Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. 3 Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs Tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā, 4 un Tam Kungam tad labi patiks Jūdas un Jeruzālemes ēdamais upuris kā senajos laikos un priekš ilgiem gadiem.

Tā Kunga bijāšana ir Dieva Bauslības ievērošana. Sabati un Jaunie Mēneši tika uztverti vienādi attiecībā uz biznesu. Gan Sabatā, gan Jaunā Mēneša svētkos bija aizliegta gan pirkšana, gan pārdošana.

Amosa 8:4-6 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?"

Gadā ir divpadsmit mēneši ar trīspadsmito, kurš tiek istarpināts septiņas reizes deviņpadsmit gadu ciklā, kā tas ir noteikts 2. Mozus 12:1. Kalendāra secība, kādu to ir iedibinājis Dievs radīšanas brīdī, ir nosakāma pēc debesu ķermeņiem. Kalendāra noteicošais faktors ir debesu ķermeņu kustība un pozīcija. Ir redzams, kā tas Bībelē ir attīstījies, un tas ir bauslības centrālais aspekts

Psalm 104:19 19 Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.

Noteicošais faktors ir mēness, nevis saule. Saule ir operatīva tikai dienā, un tā ir centrs gada noteikšanai pēc ekvinokcijas, kā tas pieminēts 2.Mozus 34:22, kur dotais vārds nozīmē:

1(a) iešana apkārt, laika vai telpas aplis, pagriešanās, aplis

1(b) kā darbības vārds tas nozīmē - taisīt apli

Israēlam un visām pārējām tautām ziemeļu puslodē, ziemas saulgrieži ir Decembrī, kad saule sasniedz savu galējo dienvidu platumu. Šajā laikā mums ir visīsākā diena un tas ir 21. Un 22. Decembris. Vasaras saulgrieži ir Jūnijā, kad saule sasniedz savu galējo ziemeļu platumu. Šajā laikā mums ir visgarākā diena, un tas ir 21/22. Jūnijs.

Pavasara ekvinokcija ir Martā, kad saule šķērso ekvatoru nākot no dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi. Diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma. Šis datums parasti ir 21/22. Marts. Rudens ekvinokocija ir septembrī, kad saule šķērso ekvatoru no ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Dienas un nakts garums aptuveni ir vienāds. Tas parasti ir 21/22 septembris.

Tropiskais gads ir 365.24219 dienu garš, un sinodiskais mēnesis ir 29.53059 dienu garš. Deviņpadsmit solārie tropiskie gadi tuvu saskan sinodisko mēnešu integrālajam skaitlim. Attiecīgā gada patiesais garums var mainīties par dažām minūtēm, kas rodas no citu planētu gravitācijas iespaida. Līdzīgi, arī laiks starp Jaunajiem Mēnešiem var mainīties pat par vairākām stundām, kas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot izmaiņas gravitācijas spēkos, kā arī mēness orbitālo noliekumu.

Deviņpadsmit gadi iezīmē pilnīgu ciklu. Šo periodu nosaka paši mēneši, tiem rotējot cauri gadalaikiem. Vienā ciklā ir deviņpadsmit gadu.

Praktiskais Pielietojums

Bauslība pieprasa ievērot Jaunos Mēnešus (4.Mozus 10:10, 28:11-15; 1Chron. 23:31; 2Chron. 2:4, 8:13, 31:3). Šajā laikā, tāpat kā Sabatā, tirgošanās ir aizliegta (Amos 8:5). Izraēls ievēroja Jaunos Mēnešus (Isa. 1:13-14; Ezra 3:5; Neh. 10:33; Ps. 81:3; Hos. 2:11), tāpat kā to daudzus gadsimtus darīja arī Baznīca. Baznīca ievēroja gan Jaunos Mēnešus, gan Sabatus, gan Svētās Dienas (Col. 2:16). Jaunie Mēneši tiks ievēroti arī Mesijas atjaunošanas laikā (Isa. 66:23; Ezek. 45:17, 46:1, 3, 6), tāpat kā tas notiks arī attiecībā uz Sabatu, un šī dienas ir saistošas mums tagad. Jaunā Mēneša ievērošana ir pavēlēta pat pirms Svētajām Dienām, kuras tie nosaka, kā notaikts laiks pilnā mēnesī (Ps 81:3). Tas tiek noteikts pēc lunārā cikla konjunkcijas, nevis attiecībā pēc ievērošanas. (Ps 104:19)

Svētās Dienas un Svētki

Ikgadējās Svētās Dienas ir atrodamas 3. Mozus 23:1-44, 4.Mozus 28:16-29:35 un 5. Mozus 16:1-16. Šīs Svētās Dienas ir obligātas Svētās kopības dienas (3.Mozus 23:4). Tās ir piemiņas Dienas (3.Mozus 23:43) un tās atspoguļo Tā Kunga Pesīšanas Plānu.

Septiņas ikgadējās Svētās Dienas ir:

Pasā (3.Mozus 23:7; 4.Mozus 28:18);

Neraudzētās Maizes Svētku pēdējā diena (3.Mozus 23:8, 4. Mozus 28:25);

Pentakosts (3.Mozus 23:21; 4.Mozus 28:26);

Tauru Svētki (3.Mozus 23:23; 4.Mozus 29:1);

Grēku Nožēlas Diena (3.Mozus 23:26; 4.Mozus 29:7);

Tabernakļa Svētki (3.Mozus 23:35; 4.Mozus 29:12);

Pēdējā Lielā Diena (3.Mozus 23:36; 4.Mozus 29:35).

Ir trīs ikgadēji svētki (2.Mozus 23:14). Šo svētku laiks ir noteikts jeb fiksēts. (Ezra 3:5 Neh. 10:33). Šis vārds noteikts ebreju valodā ir mow'ed (SHD 4150), kas apzīmē, "iesvaidītu" laiku, un tas nevar tikt atcelts vai nobīdīts.

Pirmie Svētki ir Neraudzētās Maizes Svētki, kuros ir divas Svētās Dienas, Pasā Diena, kura ir piecpadsmitā Diena, un Neraudzētās Maizes Diena, kas ir pirmā Mēneša Nisana divdesmit primā diena.

Otrie Svētki ir Pļaujas Svētki, jeb Nedēļas, njeb arī Pentakosta Svētā Diena (2.Mozus 23:16), kura ir piecdesmitā diena skaitot no līgojamā upura upruēšanas pirmajā nedēļas dienā, Romiešu Svētdienā, Neraudzētās Maizes Svētku laikā.

Trešie ir Tabernakļa jeb sapulcināšanas Svētki (2.Mozus 23:16) ar septītā mēneša piecpadsmito dienu kā Svēto Dienu, kā arī vienu no Pēdējās Lielās dienas šo svētku astotās dienas laikā.

Desmitās tiesas sistēma ir saistīta ar svētkiem un darbojas pilnīgajā Jubilejas Sistēmā.

5. Mozus 14: 22-29 22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, 23 un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu. 24 Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,25 pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs. 26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk - par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams. 27 Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi. 28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos. 29 Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.

Otrajai Desmitajai Tiesai ir jātop lietotai, lai ņemtu dalību svētkos. Svētkus nedrīkst svinēt mājās jūsu vārtos (pilsētās), izņemot tad, ja attālumi ir pārāk lieli. Pasā Svētki ir noteikti (5.Mozus 16:5-7)

5.Mozus 12:21 21 Ja tā vieta būs tālu nost no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, būs izraudzījis, lai tur liktu mājot Savam Vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko Tas Kungs tev ir devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tev pašam tīk.

Tiem, kas nav sagatavoti svinēt Pasā Svētkus, vai kuri atrodas ceļā, Pasā Svētki ir jāsvin otrajā mēnesī. (4.Mozus 9:6-12; 2Chron. 30:2-4).

4. Mozus 9:1-23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams: 2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā: 3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic." 4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus. 5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja. 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos. 13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus! 14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē."

Ir svarīgi, lai ikviens varētu svinēt Pasā svētkus, pat svešiniekiem, kas atradās Izraēlā, bija jāsvina Pasā Svētki. (2.Mozus 12:48, 49; 4.Mozus 9:14).

2. Mozus 12:29-51 29 Un notika nakts vidū, ka Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos. 30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi, un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo. 31 Un viņš atsauca Mozu un Āronu nakts laikā un sacīja: "Celieties un ejiet prom no manas tautas vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, ejiet un kalpojiet Tam Kungam, kā jūs to gribējāt. 32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdzi, kā jūs esat sacījuši, un ejiet; un svētījiet arī mani." 33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: "Mēs visi mirsim." 34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, pirms tā bija sarūgusi, tās abras, virsdrēbēs ievīstītas, uz saviem pleciem. 35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes. 36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus. 37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. 38 Un arī pūlis svešu gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks. 39 Un no mīklas, ko tie bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, viņi cepa plāceņus, jo tā nebija saraudzēta; un viņi tika izdzīti no Ēģiptes un nevarēja kavēties, nedz arī sev sagatavot ceļamaizi. 40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi. 41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes. 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem. 43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Šis ir likums par Pashā. Nevienam svešiniekam to nebūs ēst. 44 Bet ikviens vergs, pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst. 45 Piedzīvotājs un algādzis lai neēd no tā. 46 Vienā namā to ēdiet. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pashā upurim. 47 To lai ievēro visa Israēla draudze. 48 Bet, ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt Tā Kunga Pashā svētkus, tad lai ikviens, kas vīriešu kārtas, tiek apgraizīts; tad viņš var tuvoties, lai tos svētītu, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet neviens neapgraizītais lai no tā neēd. 49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt." 50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā Tas Kungs to Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā viņi darīja. 51 Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem.

Viņu pestīšana iekļauj Pagānu pestīšanu, ar to domājot visu cilvēci, kas būs kongregācijā. Ja jūs esat kristīti un saņēmuši S'veto Garu, tad jūs esat apgraizīti un esat tīri.Svētkiem ir jātiek svinētiem Dieva norādītā vietā (caur priesterību) (5.Mozus 16:5-7), un tiem ir jātiek svinētiem ar neraudzētu maizi (2.Mozus 12:8, 15-20; 12:3, 6; 23:15; 3.Mozus 23:6; 4.Mozus 9:11; 28:17; 5.Mozus 16:3, 4; Mk. 14:12; Lk. 22:7; Apustuļu Darbi 12:3; 1Cor. 5:8). Sods par svētku neievērošanu ir izslēgšana no tautas jeb kongregācijas (4.Mozus 9:13), izņemot gadījumus, kur ir nešķīstie vai ceļinieki. Ir viens likums gan svešiniekam, gan ceļiniekam (4.Mozus 9:14), un tam nav jāiek ievērotam mājās.

5. Mozus 16:5-7 5 Tu nedrīksti nokaut Pashā kaujamo upuri nevienos savos vārtos, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, 6 bet vienīgi tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu Savam Vārdam mājot; tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes. 7 Tev to būs vārīt un ēst tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs; no rīta tev jāgriežas atpakaļ un jāiet savās teltīs.

Šis likums 5. Mozus 16:5 bija iemesls kādēļ Kristus izsūtīja mācekļus, lai tie atrastu istabu, kā bija rakstīts Mateja 26.

Mateja 26:17-19 17 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?" 18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem." 19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.

Līgojamā Upura pienešanā Jonas zīme pieprasa, lai tas tiktu piepildīts pilnīgi visās tā fāzēs. Pirmā fāze bija tā, ka Kristus bija kapā trīs dienas un trīs naktis, un ne vairāk, ne mazāk. Kristum tāpat bija jātiek augšāmceltam pirms pirmās nedēļas dienas, pēc iknedēļas sabata, jo viņš bija līgojamais upuris, kas bija pirmais auglis no visas ra?as. (2.Mozus 29:24-27; see also 3.Mozus 7:30, 34; 8:27, 29; 9:21; 10:14, 15; 14:12, 24; 23:11-20; 4.Mozus 5:25; 6:20; 18:11, 18).

2. Mozus 29:24-27. 24 un to visu liec Ārona rokās un viņa dēlu rokās un līgojot to dari par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 25 Tad paņem to no viņu rokām un sadedzini to uz altāra virs dedzināmā upura par patīkamu smaržu Tā Kunga priekšā, par uguns upuri Tam Kungam. 26 Tad ņem krūts gabalu no auna, kas upurēts Ārona iesvētīšanai, un nes to kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; un šī būs tava daļa. 27 Un iesvētī līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci, kas bija cilāts un līgots no Ārona un viņa dēlu iesvētīšanas auna.

Līgojamais Upuris parasti tika pienests 9. No rīta jeb trešajā stundā. Viņš gaidīja uzbraukšanu debesīs, un tieši šī iemesla dēļ Kristus Marijai, kad viņa viņu ieraudzīja, teica: "nepieskaries man".

Jāņa 20:1,15-17 Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. 15 Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: "Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!" 16 Jēzus viņai saka: "Marija!" Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: "Rabuni" (tas ir: mācītājs)! 17 Bet Jēzus viņai saka : "Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.".

Tikai tad, kad viņš bija pieņemts kā upuris un kad viņš bija atgriezies, viņš atļāva sev pieskarties. (John 20:27).

Pirmā nedēļas diena, Svētdiena jeb Līgojamais Upuris, nav Svētā Diena, bet tā ir jāievēro, jo tā aizsāk skaitīšanu līdz Pentakostam.

Gan Pasā Svētki, gan kūļu diena astronomiski ir pilnā mēnesī un ir saistīti ar lunāro ciklu, Ne Svētās Tauru Dienas, nedz Grēku Nožēlas Dienas nav daļa no svētkiem, kas iekļauj sevī upurēšanas sistēmas.

Gadā ir trīs svētki:

2. Mozus 23:14 14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus

Tie ir:

5. Mozus 16:16 16 Trīs reizes gadā visiem vīriem jārādās Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš izraudzīs: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos. Tomēr tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā,

Tie, kas piedalās svētkos, lai neparādās tā Kunga, Jahves priekšā ar tukšām rokām:

5. Mozus 16:17 17 bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis.

Gadā ir trīs reizes, kad jāpienes upuri. Tas ir jādara katru trīs svētku pirmās dienas sākumā jeb pirms rītausmas.

2. Mozus 23:18 18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.

Pavēlētie ziedojumi nevar tikt pieprasīti no kristiešiem katrā Svētajā Dienā vai iknedēļas sapulcēs. Brīvas gribas ziedojumi ir strap Dievu un cilvēkiem, un tos var pienest jebkurā laikā, taču tie ir jāpienes bez jebkādām uzspiešanas formām.

Tauru svētki tiek saukti par Piemiņas Sabatu jeb Svēto Sanākšanu (3.Mozus 23:24). Grēku Nožēlas Diena tiek saukta par Sabatizēto Sabatu un Svēto Sanākšanu (3.Mozus 23:27-32). Abas šīs dienas tiek sauktas par Svētajām Dienām, nevis par svētkiem.

4. Mozus 10:10 nosaka gadījumus, kad tiek pūstas taures. Tas notiek visos Jaunajos Mēnešos, Sabatos un Svētajās Dienās, kad tiek pienesti dedzināmie un miera upuri.

Bībeliskās Svētās Dienas un S'vetkli ir atrodamas 3. Mozus 23, un tur mēs varam atrast arī pilnīgāku izskaidrojumu attiecībā uz 2. Mozus Grāmatu. 2. Mozus 23 paplašina 2. Mozus 20, un 3. Mozus 23 paplašina 2. Mozsus grāmatas. 4. Mozus 15, 28 un 29 paplašina abas šīs grāmatas, Jaunos Mēnešus tajā skait. Tālākas atkārtošanas un paplašināšanas notiek 5. Mozus 5 un 14. Nodaļās.

Kristus spēks attiecas uz spēku ievērot bauslību Svētajā Garā un tātad, caur žēlastību. Kristus ievēroja visus sabatus, Jaunos Mēnešus un Svētkus. Arī apustuliskā baznīca ievēroja Sabatus, Svētkus un Jaunos Mēnešus (Col. 2:16), un to draudze ir darījusi vairāk kā divus tūkstošus gadu. Tūkstošgades tautas arī ievēros Sabatus, Jaunos Mēnešus un Svētkus (Isa. 66 23; Zech. 14:16-19).

Saikne starp svētkiem un upuriem, kas pieminēta 5. Mozus 12:8-14, tika atmesta kopā ar saikni starp upuriem un iknedēļas sabatu. Nevbiens nevar sasaistīt kalendāru un upurēšanas bauslību, neiekļaujot arī citus bauslības aspektus, sabatu ieskaitot. Visa Dieva Vadībnas sistēma tika atbrīvota no upurēšanas sistēmas, ieskaitot Sabatu un Svēto Dienu sistēmas. Paši Pasā svētki tika ieviesti pirms Sinaja kalnā tika dota bauslība. Pasā svētku upurjērs ir Kristus, un neviens dzīvnieku upuris tagad nevar nomazgāt mūsu grēku.

Viss process, kurā izredzētie tiks ievesti kristietībā, ir noteikts Svēto Dienu sekvencē, kas rit līdz pat vispārējai augšāmcelšanai. Svētās Dienas nevar tikt atmestas līdz šo plāna daļu nobeidz Pēdējā Lielā diena. Katri svētki apzīmē turpinošos Dieva plāna daļu, kas vēl arvien ir nesadalīts. Svētki vēl arvien ir pastāvoši un nesadalīti. Bauslība bija nākamo lietu ēna (Heb. 10:1). Ēna norāda uz realitāti, tā nav atņemta no tās.

Īpaši šī ēna ir saistīta ar upuri, nevis ar svētkiem. (Heb. 10:1-10)

Bībele uzskata, ka svētku apgānīšana rodas notiem, kuri draudzē sevi atmet Baāla kļūdu labā un pazūd Koras sadumpošanās laikā. (Jude 11-12). Citiem vārdiem, tie māca, lai savervētu un sagroza svētkus, kā arī bauslības un liecības izpratni. Viņos nav gaismas (Isa. 8:20 KJV) vai ausmas (RSV). Viņi ir divkārt miruši un iznīkuši. Šie cilvēki, bez Gara, pēdējās dienās radīs šķelšanos (Jude 19). Tātad, Koras dumpošanās ir nepārtraukts process pret Dieva vārdu.

Izredzētie tiek tiesāti pēc viņu zināšanām par Vienīgo Patieso Dievu. Caur Dieva pazīšanu (Jer. 9:24) nāk bauslības izpratne, un tā tiek ielikta cilvēka prātā un sirdī.

Būtība jau nav Sabatā, Jaunajos Mēnešos, vai bauslībā, lai ievērotu derību. Tas ir fakts, ka Dievs Tēvs ir Vienīgais Patiesais Dievs (Jn. 17:3; 1Jn. 5:20), un Viņš vienīgais ir Nemirstīgs (1Tim. 6:16).

Kāds var ievērot Sabatu un tik un tā būt ķeceris. Ja jūs stipri neturaties pie šī patiesības, jūs tiksiet izslēgi no izredzētajiem un nodoti spēcīgiem maldiem un ticībai meliem. (2Thess. 2:11). Marshala Bībele to tulko kā melu darbību, tā, ka viņi tic meliem. Viņi nevarētu izprast, pat ja viņi vēlētos redzēt savu kļūdu. Dieva plāns un secība ir atklāts svētkos kā Bībeles rituālos.

Modernā Kristietība neatzīst svētkus un ir bez virzības un izpratnes attiecībā uz bībelisko plānu. Modernās baznīcas neņem vērā tās instrukcijas, kuras Bībele dod, lai pasargātu sabiedrību caur ģimenes struktūru. Centralizēta vadība nevar aizstāt ģimenes un aizsargājošo Jubilejas zemju sistēmu. (Mic 4:3-4)

Baušļi, kas nosaka svētkus, Pentatēhā atkārtojas piecas reizes - no 2. Mozus grāmatas līdz 5. Mozus grāmatai. Pirmā reize ir atrodama 2. Mozus grāmataā vairāku nodaļu garumā. 2. Mozus 20 apskata Desmit Baušļus, kas tiek atkārtoti arī 5. Mozus grāmatā 5. Nodaļā. 2. Mozus grāmata 21 apskata jautājumus par laulībām, mājsaimniecību un ģimenes atbildību, kas paplašina šo struktūru uz visām sabiedrības daļām. 2. Mozus 22. Nodaļā apskatītas īpašuma tiesības un saistības desmitā baušla ietvaros. No 2. Mozus 23:10 tiek apskatīts 4. Bauslis, un ;seit tiek norādīta tā struktūras attiecināšana uz sabiedrību. Tas neattiecas tikai uz nedēļu, tas iekļauj Jubileju un pilnīgu Sabatisko sistēmu. 2. Mozus 12 ir apskatīti Pasā svētki.

Šie bija tā Kunga svētki, un Viņš tos sauca par saviem svētkiem (3.Mozus 23:2). 3.Mozus 23 un 2. Laiku 2:4 tie tika saukti par tā Kunga svētkiem. Arī 4. Mozus 15:3 un 29:39 tiek lietots termins tavi svētki. Negatīvā aspektā Jesajas 1:14 un 5:12 tiek lietoti vārdi jūsu svētki. Svētki nebija sekulāri vai zemes dzīves radīti. Tie loģiski nevarēja tikt mainīti vai atmesti, kamēr netiek atmests vai mainīts Pestīšanas Plāns, ko tie atspoguļo.

3. Mozus 23:2-44 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki: 3 sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. 4 Šie ir Tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos: 5 pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir Tā Kunga Pashā svētki. 6 Un piecpadsmitajā dienā tanī pašā mēnesī ir Tā Kunga Neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi. 7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt. 8 Un jums būs septiņas dienas upurēt Tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt." 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. 11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata. 12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam. 13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna. 14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam. 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim. 21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos. 22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūrus, nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" 23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 24 "Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci. 25 Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri." 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri. 28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus. 30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus. 31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!" 33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 34 "Runā uz Israēla bērniem un saki: piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs Būdiņu svētki, septiņas dienas ilgi, Tam Kungam. 35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā. 36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri Tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēlreiz sasaukta svēta sapulce, un Tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kurā lai neviens nekādu darbu nestrādā. 37 Šie ir Tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri Tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upurus, kā tas iekrīt ikvienai dienai, 38 atskaitot Tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visus jūsu labprātības upurus, ko jūs dodat Tam Kungam. 39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt Tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet sabatu, un astotajā dienā arī turiet sabatu. 40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eifratas apses, un jums būs Tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas. 41 Un šos svētkus jums būs svētīt Tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm; septītajā mēnesī jums tos būs svētīt. 42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās 43 tāpēc, lai jūsu pēcnācēji zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs." 44 Un Mozus noteica Israēla bērniem Tā Kunga svētku laikus.

Mesija bija primārā un būtiskākā daļa no Dieva pļaujas, kā to ayyēlo Pasā svētki un Līgojamais Upuris, taču viņš pirms - eksistēja kā Izraēla Elohims, pakļauts savam Elohimam, kas bija Eloah. Šādā veidā viņš deva Mozum bauslību un ar viņu runāja aci pret aci.

Mozus nerunāja ar Dievu (Tēvu Eloah jeb Theon). Jānis skaidri pasaka, ka neviens cilvēks nav redzējis Dievu (Theonu) (Jn. 1:18). Tas bija viņa Elohims, kas tika saukts par Klātbūtnes Eņģeli jeb Lielās Padomes Eņģeli (Isa. 9:6 LXX).

Dieva svētki tika doti Kristum, un Kristus saglabā un pastiprina šīs struktūras savos izredzētajos cauri visām tautām mileniālajai struktūrai. 4. Mozus 28&29 ietver vienīgo pilnīgo sarakstu. Tas sevī iekļauj ikdienas, ikvedēļas, ikmēneša un ikgadējos upurus un ziedojumus. Upuri tika pienesti dēļ tā, kas mēs esam, tas ir, tādēļ, ka mēs esam neatņemami grēcīgi un upuri tika pienesti par to, ko mēs esam izdarījuši nepareizi.

Kristus ir tas pats vakar, šodien un rīt (Heb. 13:8). Dievs ir nemainīgs (Mal. 3:6; Jas. 1:17). Tādēļ, neviena diena, kas cilvēcei noteikta kā svēta, nemainās.

Sabati, Jaunie Mēneši, Svētās Dienas un Svētki ir tikuši pārdomāti apspiesti. Tas ir apsolījums, ka pats Dievs ir devis caur praviešiem. Dievs runāja caur pravieti Āmosu un salīdzināja pēdējo dienu Izraēlu ar augļu grozu (Amos 8:1). Galvenais elements ir nepaklausība Dievam. Sods par nepaklausību Dievam ir tāds, ka Sabati un svētki tiek pārvērsti sērās.

Tam seko Jahves vārda bads (Amos 8:11-14), un dēļ Vienīgā Īstā Dieva dabas neizpratnes (Jn. 17:3; 1Jn. 5:20) cilvēki tiek sodīti. (Hos. 8:5-9). Pat dēmoni zina, ka Dievs ir viens, un viņi trīc (Jas. 2:19). Izraēlam ir rakstītas lielas lietas par Dieva bauslību. Viņi uzskatīja to par svešu bauslību ar pirmā baušļa pārkāpšanu un grēka vairošanu viņu dievkalpojumos (Hos. 8:11-14).

Visa Jāņa 6. Nodaļa ir tāda simbolisma sekvence, kas noved pie sagatavošanās un Pasā svētkiem. Katrā Jāņa 6. Teikumā ir ietverta īpaša jēga, un īpaša jēga ir arī tajā, kā tas sagatavo ikvienu viņa aicinājumam, viņu ielikšanu izredzēto vidū un cilšu vidu kā daļai no 144 000, un lielajam skaitam divpadsmit apustuļu, kā cilšu tiesnešu, vadībā.

Jāņa 6:53-54 53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. 55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. 56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.

Mūžīgajai dzīvei ir trīs elementi. Šie elementi netiek parasti apskatīti ar tā Kunga Mielastu. Pirmie divi elementi nāk no Jāņa 17:3.

Šie ir tie trīs elementi, kas jums nepieciešami, lai jums būtu mūžīgā dzīvība. Visi šie trīs elementi tiek noteikti paklausībā. Paklausība vienīgajam īstajam Dievam ir paklausība Viņa baušļiem. (Deut 4:2, 6:17, 8:6, 10:13, 28:9; Ps 119:115. Mt 19:17). Svētie ir tie, kas ievēro Viņa baušļus. (Rev. 3:10; 12:17; 14:12). Nespēja turēt baušļus nes sodu.

Romiešiem 2:27 27 Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs.

Bauslības ievērošana ir nepieciešams prerekvizīts Svētā Gara paturēšanai. Bez Svētā Gara jūs nevarat ieiet Dieva Valstībā un iegūt mūžīgo dzīvību. Tāpat tas ir arī ar šiem trijiem ticības elementiem. Tajos jums jāpiedalās caur paklausību. Paklausība tam iekļauj baušļu ievērošanu un to noteikumu ievērošanu, kurus Kristus noteica Pasā svētkiem. Ja jūs neņemat dalību šajā ceremonijā, jums nav daļas Jēzū Kristū. (Jn 13:8).

Pirmā tā Kunga Mielasta ceremonija ir kāju mazgāšana. Kāju mazgāšana tika uzskatīta par viesmīlības aktu, kad ieradās ciemiņš. Cilvēki parasti bija mazgājušies, taču viņi bija staigājuši pa ielām, un ar šādu rīcību saimnieks lika justies viņiem ērti. Viesiem tika iedots trauks un ūdens. Kāju mazgāšana parasti notika pēc ierašānās vai pirms ēšanas, kad viesi bija atspiedušies pret galdu. Nepatika pret šo uzdevumu simbolizē to, ka nevienam nepatīk darīt kalpa darbu citu cilvēku labā.

Jāņa 13:6-8 6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?" 7 Jēzus atbildēja viņam: "Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi." 8 Pēteris Viņam saka: "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Jēzus atbildēja viņam: "Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis."

Mēs, iespējams, visi ļoti labi zinām šos vārdus. Pēteris negribēja, lai viņam mazgātu kājas ļoti laba iemesla dēļ. Pēteris gribēja Ķēniņu Mesiju. Viņš neizprata Grēku Izpirkšanas Dienu. Viņš neizprata, ka Augstais Priesteris linu apģērbā iet izpirkt un upurēt. Tad viņš pārvilka jaunas drēbes. Viņš neizprata, ka ir divas Mesijas: viena, kas ir zems, linu audeklā tērpts, un otrs, kam būs Ķēniņa drēbes. Viņš gribēja kādu, kas valdītu, līdzīgi Dārijam vai kādam no Persiešiem, vai Cēzaram. Viņš vēlējās nosēdināt Jēzu Kristu uz Cēzara troņa, lai viņš valdītu pār šo pasauli tik pat netaisni, kā to darīja Cēzars, bet tikai no Jeruzālemes.

Pēteris teica: "Tu nemazgāsi man kājas!" Tomēr mums ir jāļauj mazgāt savas kājas; tas simbolizē, ka Kristus mūsu dzīves nomazgā tīras nepārtraukti, ja mums ir daļa pie Viņa Valstībā un pie visa tā, ko viņš dara. Ja mēs to darīsim, mēs iemantosim valstību tāpat kā viņš. Pēteris apzinājās šī akta svarīgumu, taču ne tā nozīmīgumu.

John 13:9-11 9 Sīmanis Pēteris saka Viņam: "Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!" 10 Jēzus saka viņam: "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi." 11 Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: "Ne visi jūs esat tīri."

Mums ir tikai jānomazgā mūsu kājas, jo mēs jau vienreiz esam nomazgāti ar ūdens kristību, un tā mēs uz visiem laikiem un pavisam esam tīri. Viss, kas mums ir nepieciešams, tā Kunga Mielastā mums ir jānomazgā mūsu kājas. Katru gadu, garīgi runājot, ejot pa dzīves taku, mēs sakrājam grēkus, un mums ir nepieciešams atjaunot kristības derību. Mums atkal ir jānomazgājas. Kad mēs mazgājam kājas, mēs simboliski izdarām šo nomazgāšanos vēlreiz.

Jāņa 13:12-17 mēs atkal redzam šo koncepciju.

Jāņa 13:12-17 12 Kad nu viņš viņu kājas bija mazgājis, tas paņēma savas drēbes un atkal apsēdās. Tad viņš sacīja: "Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis? 13 Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu. 14 Ja nu es, jūsu Kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas vits citam kājas mazgāt. 15 Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!

Šie vārdi šeit ir doti tādēļ, lai mēs izprastu, ka šeit ir simbolisms, kurš mums ir jāzina.

Koncepcija ir tāda, ka ja Kungs un Skolotājs ir mazgājis savu mācekļu kājas, arī jums vajadzētu mazgāt vienam otra kājas sekojot Kristus pavēlei. Parasti mums tas ir jādara pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā. Tā nav Svētā Diena, taču tas ir jāatceras, jo šajā naktī viņš tika nodots, un mācekļi dzēra vīnu un ēda maizi, lai saņemtu mūžīgo dzīvību.

Jāņa 6:53-56 53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. 55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.

1Korintiešu 11:23-28 23 Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, 24 ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, - 25 tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. 26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. 27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. 28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.

Tā bija pirmā mēneša četrpadsmitās dienas nakts, un mums ir jāpiedalās miesā. Mums ir jāsoda mūs pašus, jo tā noliegšana nes sodu. Šajā kalpošanā nevar lietor raudzētu maizi (Ex 23:18) 2. Mozus 34:25 parāda arī to, ka, lai arī Neraudzētās Maizes Svētki nav sākušies, šajā kalpošanā nevar ēs raudzētu maizi.

2. Mozus 34:25 25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pashā upuri.

Neraudzēta maize tika upurēta ikdienā, un tā bija daļa no upurēšanas sistēmas. Mesija bija pieņemams upuris, un tagad mēs, derības turētāji, esam upuri.

Tas attiecas uz Pasā un Neraudzētās Maizes Svētkiem. No Līgojamā Upura pienešanas mēs sākam skaitīt Pentakostu. Šis ir septiņu nedēļu periods, un svētki, kā arī Svētā Diena ir piecdesmitajā dienā. Pentakosts nozīmē "skaitīt līdz piecdesmit". Gan Līgojamais upura, gan Pentakosta kalpošanas notiek 9. No rīta, jeb trešajā stundā. Pentakosts ir pirmā raža no augļiem, un garīgi tas attiecas uz cilvēku ražu.

Tas turpinās septiņus ikgadējos zemes sabatus, kuros ir septiņi gadi, un tas galu galā noved līdz Jubilejai.. Šo septiņu pilno nedēļu gaidīšana, jeb pilno sabatu nogaidīšana, attiecas uz septiņu gadu cikliem un Jubileju sistēmu.

Pielietošana

Ikgadējās svētās dienas ir atrodamas 3. Mozus 23:1-44; 5. Mozus 16:1-16 un 4. Mozus 28 & 29. Šīs ikgadējās Svētās Dienas atspoguļo tā Kunga pestīšanas plānu. Tās ir obligātas un nes specifiskas prasības kā zīmes strap Dievu un Viņa tautu. Svētā Diena tiek uzskatīta par sabatu. Pastāv trīs ikgadēji svētki, un tas ir aprakstīts 2. Mozus 23:14. Upuri ir jāpienes pirms pirmās svētku dienas rīta, kā pieminēts 2. Mozus 23:18; 5. Mozus 16:16-17; 2Laiku 8:13.

Tā Kunga Mielasts nav Svētā Diena un tā ir sagatavošanās diena Neraudzētās Maizes Svētkiem. Tā ir jāievēro, lai iegūtu mūžīgo dzīvību pirmajā augšāmcelšanā (Jn. 6:53-54). Pentakosts ir jāsvin kā svētki (nedēļu) (2.Mozus 34:22; 5.Mozus 16:10, 16). Tabernakļa svētki ir jāsvin tā, lai visi varētu dzirdēt un mācīties (3.Mozus 23:34; 5.Mozus 16:13, 16; 31:12). Tauru un Grēku Nožēlas Dienas ir dienas, nevis svētki (3.Mozus 23:24, 27).

Septītā Gada Zemes atpūta

Tas sevī iekļauj:

Šī likumdošana kombinē moralitāti ar ekonomiku un vides aizsardzību.

Šajos septiņu gadu ciklos, ko sauc par septenatu jeb shemittah, mums Tabernakļa svētkos ir jālasa Dieva bauslība.

5. Mozus 31:10-13 10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā, 11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus, 13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu."

Visa Dieva sistēma aizsargā cilti, ģimeni un indivīdu. Jubileja un tās desmitās tiesas sistēma, tās sabati, aizliegumi piedzīt parādu, ir novārtā atstāti principi.

Mēs lasām bauslību, lai cilvēki, kuri nav to izpratuši, varētu to dzirdēt.

Visa zeme pieder Dievam, un mums tā ir tikai uzticēta.

3. Mozus 25:23 23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.

Tas, kas tiek saukts par "Svēto Zemi", neattiecas tikai uz zemes gabaliem. Dievam pieder viss, un Jubilejas sistēma ir domāta cilvēces labumam, tā domāa visai cilvēcei, lai arī kur atrastos mūsu ģimenes īpašumu robežas. (5.Mozus 28:32 )

Mēs nedrīkstam teikt, ka zeme un upes pieder mums.

Ecēhiēla 29:9 9 Tad Viņš man atbildēja: "Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz'

Zeme pieder Dievam, un ja mēs nedosim zemei atpūtas gadu katru septīto gadu, Dievs to izdarīs uz mūsu rēķina.

3. Mozus 26:34-35 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.

Zemei, kam mēs neesam devuši atpūtu, tā tiks dota, pārņemot to no mums, un atstājot mūs izpostītus. Tā ir daļa no pilnīgās sabatiskās sistēmas, un tas, tāpat kā septītās dienas sabats, nevar tikt atcelts vai pārmainīts. Kāds tad ir iemesls šādiem galējiem mēriem?

3. Mozus 26:14-14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus

Mūsu personiskā uzvedība, tāpat kā mūsu nevērība pret zemi un vidi, var likt mums tapt izgrūstiem no zemes.

3. Mozus 18:25-30 25 Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. 26 Bet jums būs pasargāt Manus likumus un Manas taisnās tiesas, un nekā nedariet no visām šīm negantībām, ne iedzimtais, nedz svešinieks, kas mīt jūsu vidū. 27 Jo visas šīs negantības ir darījuši šīs zemes ļaudis, kas pirms jums bijuši, tāpēc zeme ir apgānīta. 28 Ka šī zeme jūs neizspļauj, kad jūs to padarāt nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi tautas, kas pirms jums bija. 29 Jo ikviens, kas kādu no šīm negantībām darīs, arī tās dvēseles, kas to darījušas,- tās lai tiek izdeldētas no savas tautas vidus. 30 Tāpēc sargājiet Manus norādījumus, ka jūs nedarāt pēc negantības ieražām, ko tie pirms jums ir darījuši, neapgānieties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Derības laušana, kas attiecas uz daudz vairāk kā desmit baušļu ievērošanu, nes attiecīgu sodu:

3. Mozus 26:43 43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi.

Pilnīgās derības, ko mūsu tēvi no Dieva saņēma pie Sinaja kalna (2.Mozus 24:3), lau;šana, nes savu sodu. Mēs atkal esam samierināt ar Viņu Garā mūsu kristībās, un mēs vēlamies to ievērot, jo mēs mīlam Vienīgo un Īsto Dievu.

Grāmatā Antiquities of the Jews, X nodaļā xi, Jāzeps raksta:

"Gajs Cēzars, otrās reizes imperators, tika ordinēts, un visa jūdu zeme, izņemot Joppu, ikgadus maksā nodevas Jeruzālemes pilsētai, izņemot septīto gadu, kuru viņi sauc par Sabatisko Gadu, jo tad viņi nesaņem nedz augļus no saviem kokiem, nedz sēj savus laukus; un viņi otrajā gadā maksā nodevas Sidonai [tā sabata perioda] ceturtās daļas apmērā no tā, kas bija iesēts."

Viņi lūdza Hirkānu (Hyrcanus), Aleksandra dēlu, lai viņiem nebūtu jāmaksā nodeva ANT XI viii, 5. Jāzeps grāmatā "Histories of the Jews" b, 5 nodaļā raksta, ka Tacitus, liekas, ir iebildis, ka septītajā gadā jūdi nodevušies dīkdienībai.

"Visiem ir zināms, ka viņi atpūšas septītajā dienā; jo tajā dienā viņi atpūšas no saviem darbiem. Bez tam, viņi stāv dīkā arī katru septīto gadu, it kā gūtu apmierinājumu no slinkas dzīves."

Mums ir teikts, ka šis senais likums 3. Mozus 26:3, 4 (2Chron. 36:21) ir ticias atstāts nevcērībā, un ka jūdas izsūtījums kompensēja zemei šo nevērību. Ja mēs to nedarīsim, Dievs dos mūsu zemei atpūtu.

2Laiku 36:20-21 20 Un viņš aizveda gūstā uz Bābeli visus, kas bija paglābušies no zobena; tur tie kļuva viņam un viņa dēliem par vergiem, līdz kamēr iesākās persiešu ķēniņa valsts vara, 21 lai piepildītos Tā Kunga vārds, kas bija teikts ar Jeremijas muti: "Līdz kamēr šī zeme būs izdzīvojusi līdz galam savus sabata gadus!" Visā tanī laikā, cik ilgi tā bija izpostīta, tā gulēja mierā, kamēr piepildījās septiņdesmit gadi.

Jeremijas 29:10 10 tiešām tā saka Tas Kungs: kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu Savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.

Kā apsolīts, viņi atgriezās apsolītajā zemē, kad zeme bija saņēmusi neievērotos sabatus. Daudzi Dieva apsolījumi ir saistīti ar Viņa bauslības ievērošanu pareizā kārtībā un laikā. Mēs nevaram neko mainīt balstoties uz mūsu pieņēmumiem, ka mēs zinām labāk, vai sekojot mutiskām tradīcijām.

No Jāzepa rakstītā mēs varam redzēt, ka jūdi kaut kādā veidā bija atsākuši ievērot septītā gada sabatus. Tie netika ievēroti pareizā veidā un pareizos gados. Lai gan jūdi ievēroja iknedēļas sabatus, tie neievēroja bauslību.

Galatiešiem 6:13 13 Tikai viņi, kas apgraizīti, paši netur bauslību, bet prasa, lai jūs pieņemtu apgraizīšanu, ka viņi ar to, kas noticis pie jūsu miesas, varētu lepoties.

Dievs visu izdara laikā.

2. Mozus 12:41 41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes

Mums labāk vajadzētu darīt to, ko Dievs vēlas, pēc Viņa saraksta, un vajadzētu beigt izdomāt savas sistēmas, kas ir pretrunā Viņa Likumiem, kas domāti mūsu labklājībai.

Sociāli ekonomiskā likumdošana, kas šeit apskatīta, paredz, ka ikvienam ir jāsaņem daļa no ģimenes privātā īpašuma, kas tiek uzturēts uzticībā un mūžīgi. Tas tiek saņemts par neko. Par brīvu.

Zeme nekad nevar tikt pārdota (3.Mozus 25:23), tā katru Jubilejas gadu atgriežas ģimenes rīcībā. Zeme tika izlozēta pēc tam, kad tika izmērīta un novērtēta tās vērtība.

Jozuas 18:1-9 Tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo, un tur viņi uzcēla Saiešanas telti, kad viņi bija zemi sev pakļāvuši. 2 Bet vēl Israēla bērnu vidū palika septiņas ciltis, kurām vēl nebija savas īpašuma daļas. 3 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris? 4 Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis. 5 Viņiem tā būs jādala septiņās daļās; Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos. 6 Tad jums zeme jāuzraksta septiņās daļās un jāatnes man, lai es Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, varu izmest meslus. 7 Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, Tā Kunga priesterība ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts ir saņēmuši savus īpašumus Jordānai pret rītiem, kurus viņiem iedevis Mozus, Tā Kunga kalps." 8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: "Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā." 9 Tad tie vīri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas Šīlo nometnē.

Apraksti par zemes piešķiršanu izlozes veidā turpinās līdz:

Jozuas 19:51 51 Šie ir tie īpašumi, kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, kā arī Israēla bērnu cilšu galvenie, mezdami meslus Tā Kunga priekšā Šīlo nometnē pie Saiešanas telts durvīm. Un tā viņi pabeidza sadalīt zemi.

Bēgļu pilsētas tika ieskaitītas šajā izlozē starp ciltīm.

Jozuas 20:2-9 2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu, 3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja. 4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot. 5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar. 6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis." 7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī. 9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

Arī Levīti saņēma savas mājas un ganības izlozes veidā, noteiktas ģimenes saistot ar noteiktām ciltīm. (Josh. 21:1- 45).

Par zemes produkciju bija jāmaksā nodokļi, tie nebija jāmakssā tikai par to, ko patērēja ģimene. Pati zeme bija brīva no nodokļiem, mantojuma nodokļa un visāda veida pašreizējo nodokļu sistēmām. Tās nav nekas cits kā konfiskācija. Zādzība. Tāpat kā ilgtermiņa interešu procenti, ko uzliek aizevējsabiedrības.

Tas ir tas, ko mēs esam pieprasījuši no Dieva, tā vietā lai dzīvotu zem viņa brīnišķīgās bauslības, kas dod brīvību un ekonomisku drošību.

2Samuēla 8:4-20 4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus. 5 Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru. 6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja. 7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.

Mēs esam noraidījuši Dievu caur Viņa likumdošanas sstruktūras noraidīšanu, kas mūs vada. Mēs esam saņēmuši to, ko prasījām.

8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara. 9 Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku, 10 tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti. 11 Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis, 12 proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām. 13 Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru. 14 Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja. 15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā. 16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks. 17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis. 18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri."

Vienalga, vai zem individuāla karaļa, vai centralizētas valdības sistēmas, mēs būsim kalpu lomā. Tā tas notiek dēļ pārmērīgās valdības nodokļu sistēmas un parādiem, ko izraisa valdības monopoli. Lai arī finansiāla, tā tomēr ir īsta verdzība.

Dieva nodokļi ir balstīti tikai uz ikgadēju produkcijas palielinājumu, nevis uz īpašumu, ne arī uz tiem veidiem, no kā cilvēks dzīvo. Tie netiek uzlikti arī kā uzkrājoša nasta, kas beigu beigās pārņem tos, kas ir parasti patērētāji. Tas viss rada nodokļus par pārdošanu, precēm, pakalpojumiem, un neviens lno šiem nodokļiem nav spējīgs uzturēt pašreizējo valdības sistēmu.

Tas ir pravietiski.

Parādu atlaišana

Gandrīz ikviens dzīvo ar stresu radošu parādu nastu un neziņas mākoni, ko tas rada. Dieva sociāli ekonomiskais līgums aizliedz ilgtermiņa parādus un legalizē bezprocentu kapitālu.

5. Mozus 15:1-16

Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ.

Būtība visiem parādiem strap izredzētajiem septītajā gadā ir jābūt atlaistiem. Atlaišanas veids ir tāds, ka piedzinējs nepieprasa piedzenamo pārpalikušo summu.

3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu.

Mēs varam iekasēt parādus no tiem, kas nav izredzētie, un ja mēs šiem likumiem sekotu pareizi, starp mums nebūtu nabago.

6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.

Mūsu paklausība šai pilnīgajai sociaļi ekonomiskajai sistēmai nesīs svētības un aizsardzību.

7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā.

Likums, ko mēs šeit apskatām, aizliedz ilgtermiņa parādu radīšanu un aizdošanu, un šis ir vienīgais likums, kas vispār pieļauj kredītu. Šis kredīts ir tāds, kas mums nepieciešams vajadzības brīdī, un nav mūsu vēlmju apmierinājumam.

9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi.

''Šī kredīta došana ir obligāta pat tad, ja septītais atlaišanas gads ir tuvu, un persona nebūs spējīga daudz atdot, ja vispār ko varēs. Mums tik un tā ir jādod, ja mēs to spējam, un ja tas ir nepieciešams.

Ja trešā desmitā tiesa ir pareizi iedibināta, sabiedrība kā grupa ņems dalību šajā kredītā, kā aŗī tā normālā atmaksā.

Tomēr, izmanība ir jāpievērš tam, ka naudas mīlestība ir visa veida grēku avots.

11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.

11.Pantā vārds "nabags" ir 'ebyown {eb-yone'}, kas nozīmē atrasties vajadzībā ( it sevišķi emocionāli)":

1) vajadzībā, pilnīgā nabadzībā,

2)apspiesta un nelaimīga persona

3) cilvēks, kuram vajadzīga palīdzība, atbrīvošana no grūtībām, it sevišķi Dieva atbrīvošana

Mūsu uzdevums ir aizdot balstoties uz septītā gada atlaišanas tuvumu. Tas nozīmē, ka mēs aizdodam balstoties uz mūs aizņēmēja spēju atdot tad, kad septītais gads nāk uz beigām. Mums ir jāaizdod tik, cik mēs spējam, nevis pēc beziemesla prasībām, un mums ir jāpiedod tiem, kas nevar atmaksāt, neskatopties uz tiem apstākļiem, kas radušies.

12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.

Daži cilvēki var nebūt spējīgi tikt galā ar savām finansiālajām siastībām. Dažos gadījumos tie var zaudēt savas zemes un spēju nodrošināt sevi un savas ģimenes. Tas viņiem var beigties ar kalpošanu citiem, taču arī viņiem ir jāsamaksā pēc viņu atbrīvošanas septītajā gadā. Tā nav verdzība, kā tas vispārēji tiek uzskatīts, bet tas ir iznstrukciju periods darba devējam, kam ir jāmaksā par darbu atbrīvošanas dienā.

13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.

Ja ir vēl palikuši daži sabata periodi līdz Jubilejai un ģimenes zemju atdošanai, cilvēks var pieprasīt palikt kalpošanā mūžīgi.

16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei.

Šis redzamai, "caurms ausīs" ir kauna zīme cilvēkam, kurš nav spējīgs nodrošināt sevi.

Bez sēšanas un ražas novākšanas aizlieguma septītajā gadā, ir vēl daži citi noteikumi attiecībā uz stādīšanu un ražas novākšanu.

3. Mozus 19:23-25 23 Un, kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus ēdamu augļu kokus, tad jums to augļi ir jātur it kā neapgraizīti; trīs gadus turiet tos par neapgraizītiem, un jums nebūs tos ēst. 24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri Tam Kungam. 25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!

Kad tiek iestādīti augļu koki, no tiem ražu nedrīkst ievākt pirmos trīs gadus. Tas palīdz nostiprināt jaunos augļu kokus. Visa ceturtā gada raža pilnībā tiek nodota priesteriem, kuri ir vadītāji.

4. Mozus 5:9 9 Tāpat visi cilājamie upuri no Israēla bērnu svētītām dāvanām, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek."

Novājinošajiem parādu efektiem, no kuriem cieš gandrīz ikviens, vajadzētu nosodīt pašreizējo sistēmu, kas nav mainījusies.

Nehemijas 5:1-5 Bija izcēlusies liela ļaužu un viņu sievu brēkšana pret saviem brāļiem, jūdiem, 2 jo bija, kas sacīja: "Mēs kopā ar saviem dēliem un meitām esam daudz. Gādājiet, ka mēs saņemam labību, lai mēs paēstu un dzīvotu!" 3 Bija arī tādi, kas sacīja: "Mums jāieķīlā savi tīrumi un savi vīna dārzi, un savas mājas, lai bada laikā dabūtu labību!" 4 Un vēl citi sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un vīna dārziem ķēniņa nodokļiem. 5 Bet mūsu miesas ir tādas pašas kā mūsu brāļu miesas, mūsu bērni ir tādi paši kā viņu bērni; un redzi, mēs piespiežam savus dēlus un savas meitas kļūt par vergiem, un dažas no mūsu meitām ir jau paverdzinātas, un mūsu rokām nav spēka, jo mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem!"

Praktiskais Pielietojums

Zeme pieder Dievam, un to nevar pārdot (Lev 25:23). To iemanto izlozes kārtībā (Jos 19:51) pēc ģimenēm (Jos 18:2). Septītajā gadā zemei ir jāatpūšas jeb jābūt papuvē. (Ex 23:10-11; Lev 25:1-7, 19-24)

Sestajā gadā mēs saņemam dubultu ražu, un šo uzkrāto pārtiku mēs ēdam sepītajā gadā (3.Mozus 25:21-22). Šajā gadā nav ikgadēja labības sēšana. Zemes pārējā raža nav novācama, tomēr to var ēst no dienas uz dienu (2.Mozus 23:10-11; 3.Mozus 25:1-7,19-22). Septītajā gadā nav desmitās tiesas, jo nav ražas. Vīna kopku apcirpšana septītajā gadā ir jāpārtrauc (3.Mozus 25:3-6). Šī gada beigās visiem parādiem garīgā izraēla beigās ir jātiek atlaistiem (5.Mozus 15:1-6), tomēr no svešiniekiem parādus var piedzīt (5.Mozus 15:3). Tie, kas kalpo par parādu atmaksu, ir jāatlaiž, izmaksājiot tiem dubultu algu. (5.Mozus 15:18). Kredīts ir daļa no šīs ekonomiskās likumdošanas (5.Mozus 15:9-10), tomēr tikai lai iegādātos to, kas ir vajadzīgs. (5.Mozus 15:8). Kredītam ir jābūt bez procentiem (2.Mozus 22:25; 3.Mozus 25:36-37; 5.Mozus 23:19; Neh. 5:7, 10; Ezek. 18: 8, 17).

Jubileja

Mūsu Jaunajā Derībā attiecībās ar Vienīgo Īsto Dievu caur Viņa Mesiju, mums ir jāievēro Jubilejas struktūras pilnīgā sistēma. Tā ir pilnīga ekonomiska, vides un morāli sociāla sistēma visai cilvēcei. Tā kā mums ir jāievēro šī sistēma šodien, kā tas var notikt, un kādi ir noteikumi pašreizējos apstākļos?

Iepriekš mēs redzējām, ka bija nepieciešams, lai Septītajos Sabata gados zemes atpūstos. Tā kā cilvēki neievāc ražu, tad netiek prasīts arī, lai tiktu maksāta desmitā tiesa. Visi mūsu parādi ir jāatlaiž, un šī gada beigās ir jāatlaiž visi vergi un strādnieki. Daudzgadīgie augļi, kuri izauguši, var tikt ēsti, taču ne novākti.

Jubilejas gads daļēji sakrīt ar septītā cikla septīto gadu, un tālāk ir nepieciešama zemju atgriešana ģimeņu īpašumā, turpinot zemes atpūtu, un baudot tikai daudzgadīgās vārpas no ikgadējās produkcijas.

Desmitā mēneša desmitajā dienā tiek pasludināta Jubileja. Tas nozīmē, ka pēdējā septiņu gadu cikla