Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

Kristīgās Dieva Baznīcas

[256]

Bauslība un Ceturais Bauslis [256]

(Izdevums 1.0 19981007-19990628)

Ceturtais bauslis pievērš uzmanību Sabatam jeb atpūtai. Tas sevī iekļauj iknedēļas sabatu jeb septīto dienu, Jaunos Mēnešus, Svētās Dienas, Svētās Dienas, Septiņu gadu zemes sabatus un Jubileju sistēmu. Viss tas ir saistīts ar astronomisko lunāro kalendāru, un tie ir jāievēro visas cilvēces labā (Marka 2:27). Tie visi kopā vai nu paliek, vai krīt. (Kolosiešiem 2:16-17)

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1998, 1999 James Dailley)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

Bauslība un Ceturtais Bauslis [256]

Likuma nosacījums

Pastāv iknedēļas jeb septītās dienas sabats, ikmēneša jeb Jaunais Mēness, gadskārtējais sabats jeb Svētā Diena, septītā gada zemes un Jubilejas atjaunošanas sabats. Tie visi ir doti kā baušļi, un tie ir jāievēro kā likums.

12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats. 15 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.

2. Mozus 20:8-11 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Vārds 'Sabats'

sabats (SHD 7676) ir vārds, kas nozīmē apstāties vai atpūsties. Tā ir dieva pielūgšanas diena (3.Mozus 23:3), kā arī atpūtas un atspirgšanas diena (2.Mozus 23:12). Tā ir zīme tam, ka Dievs ir Kungs pār visu radību, un tā bija pirmā svētība, un tā tika svētīta jeb nošķirta no Ādamiskā radīšanas laika (Gen. 2:2-3). Sabats tika radīts cilvēcei (Mk. 2:27), un tā ievērošana ir saistīta ar ticību. To ievēroja Ābrahams (Gen. 26:5), kuram tika dota patiesība (Gen. 24:27), un kurš citus vadīja ceļā (Gen. 24:48). Ar sabata ievērošanu israēls apliecināja, ka viņi ir Dieva izpirkta tauta, kas ir pakļauta Viņa likumiem.

Ar šo atpūtu mēs atklājamies jeb uzticamies Dievam. Sabata ievērošana ir pasludināta kā svētība. (Jes. 56:2-4; 58:13; 66:23; Ecechiēla. 44:24; 45:17; 46:1, 3-4, 12). Israēls tika norāts par sabata atstāšanu novārtā. (Jes. 1:13; Jer. 17:21-27; Ecēch.. 20:12-24; Amosa 8:5). Jūdas Babilonijas laika gūsta ilgums tika noteikts pēc sabatiskā gada jeb zemes atpūtas neievērošanas. (2Laiku. 36:21).

Sabati kā zīmes jeb zīmogi

Sabata diena ir ceturtais bauslis, un to var atrast gan 2. Mozus 8-11, gan 5. Mozus 5:12-15. Sabata diena ir svēta tam Kungam Dievam (Yahovah Elohim), kā, pamatojoties uz 2.Mozus 20:8, mēs lasām.

2. Mozus 20:8-11 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Tas ir ikvienam, lai pat dzīvnieki var atpūsties (5.Mozus 5:14).

Sešas dienas mums ir jāstrādā (5.Mozus 5:13) rūpējoties par radību (Gen. 2:15), un mums nav jābūt slinkiem. (2Thess. 3:6-11). Ko vien cilvēka rokas dara, tas ir jādara ar visu spēku (Eccl. 9:10). Jo, ko tu sēsi, to tu arī pļausi. (Gal. 6:7).

Septītā diena ir Sabats. No Ādamiskās radīšanas laikiem, tā ir tikusi skaitīta kā sestdiena. Šo dienu visas nācijas uzskata par sabatu, un pēc pašreizējā kalendāra tā ir sestdiena. Sabata diena ir nepārtraukts cikls, un to nevar aizstāt ar citu dienu, neskatoties, kad tā iekrīt attiecībā pret solāro/lunāro ciklu.

Jaunās pasaules kalendārs un tā varianti, kas pašreiz tiek piedāvāti, ir pretrunā ar pašu bauslības būtību. Pasaules kalendārs ir divpadsmit mēnešu gada kalendārs ar vienādiem ceturkšņiem. Tā kā tāds tas paliek katru gadu, tas ir ilggadīgs.

Mūsu pašreizējais kalendārs nav daudzgadīgs, bet gan ikgadējs. Tas katru gadu mainās. Tas tā ir tāpēc, ka tas netiek sadalīts 365 dienu ciklā un tas neatbilst arī lunārajam mēnesim, kurā ir 29,5 dienas.

Vienas dienas pārpalikuma konsekvence ir tur, ka gads parasti sākas un beidzas tajā pašā nedēļas dienā. Tātad gadam vajadzētu sākties nākošajā nedēļas dienā. Tam katru gadu ir nepieciešams jauns kalendārs.

Tehniski, mūsu gregoriāņu kalendārs ir dažādi noteikts četrpadsmit kalendāru cikls. Kalendārs, kas sākas svētdienā atšķiras no tā, kas sākas pirmdienā, un tā tas ir attiecībā pret visām nedēļas dienām. Tā kā garā gada parādīšanās var mainīt jebkuru no šiem septiņiem kalendāriem, kopējais variantu skaits palielinās.

Ja mēs izņemtu vienu dienu no kalendāra, jaunais gads sāktos tajā pašā nedēļas dienā kā pagājušajā gadā. Tad mums būtu ilggadīgs kalendārs.

Mēs varam izņemt vienu dienu no kalendāra neizmainot solāro ciklu, kas ir aptuveni 365,24 dienas, vienkārši uzskatot, ka šī diena ir vienkārši 24 stundu pāreja, pirms atkal iestājas jauns gads. Šīs bezkalendāra dienas, kas pazīstamas arī kā "tukšās dienas" vai "iestarpinātās dienas", nebūs nedēļas dienas. Liekas, ka vislabākais tās ir uzskatīt par brīvdienām, un tā ir daļa no racionālā, kas ietverts Pasaules Kalendārā. Šī un citas sistēmas mēģina izmainīt septiņu nedēļas dienu sekvenci, kas bijusi jau no ādamiskās radīšanas laikiem. Šis septiņu dienu cikls neiederas nedz lunārajā mēnesī, nedz arī solārajā gadā.

3. Mozus 23:32 norāda, ka dienas īstenībā sākas un beidzas vakarā, nevis pusnaktī vai no rīta.

3. Mozus 23:32 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"

Septītā diena sākas sestās dienas vakarā, mūsu piektdienā, krēslas laikā. (sk. darbu Start of the day).

To apstiprina arī Pāvils Ap. Darbos 27:27-34 un Mišna, kas ir otrajā gadsimtā sakopots krājums, kurš ietver sevī rakstus, kuri radīti pat 2. Gadsimtā pirms Kristus. Sk otro daļu , Moeds, Sabats 1:3; 15:3.

Sabatā nedrīkst notikt nedz sēja, nedz pļauja, ne darbs, kas nes peļņu. Tas gan nenozīmē, ka nenotiek nekādas aktivitātes. Nehemijas grāmatā ir iekļauts piemērs par darbu sabatā.

Nehemijas 10:28-31 28 Malluhs, Harims un Baāna. 29 Bet pārējā tauta, priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, Tempļa kalpotāji un visi, kas nošķīrušies no tās zemes tautām un turas pie Dieva bauslības, viņu sievas, viņu dēli, viņu meitas, visi, kam bija atziņa un saprašana, 30 pievienojās ar šo saviem brāļiem, saviem varenajiem, un svēti apsolījās ar neatsaucamu zvērestu dzīvot Dieva bauslībā, kas ir dota caur Dieva kalpu Mozu, turēt un pildīt visus Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, Viņa tiesas un likumus. 31 Mēs tātad nedosim savas meitas nedz tās zemes tautām par sievām, nedz arī ņemsim viņu meitas par sievām saviem dēliem.

Sabata sistēma ir jāuztver kā tās sistēmas atspoguļojums, kas ir īpaša Dieva cilvēkiem.

Neraudzētās maizes svētki ir tā Kunga bauslības zīme (5.Mozus 6:8), un zīme par israēla izpirkšanu caur Kristus upuri, kas attiecas uz viesiem, kas ir Kristū (Rom. 9:6; 11:25-26). Šīs zīmes pasargā israēlu no elkdievības (5.Mozus 11:16), un tās ir tā Kunga izredzēto zīmes. (Atkl. 7:3).

Zīme, kas pieminēta SHD 226, jota vai ota nav atšķirības zīme, vai atgādinājums par cilvēka pienākumiem. Sabati tiek uzskatīti par Dieva tautas zīmi. Tā ir dota par zīmi starp mums un Dievu, kas dara mūs svētus.

2. Mozus 31:12-14 12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: 13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. 14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.

Bieži vien tiek nepareizi uzskatīts, ka sabati, kas šeit pieminēti, ir tikai iknedēļas sabatu daudzskaitlis. Tas ir nepareizi. Sabati attiecas uz visu dievkalpošanu ieskaitot Jaunos Mēnešus, Svētās Dienas un pilnīgo Jubilejas sistēmu ar tās ekonomiskajām norādēm. Nolemts nāvei ir garīgs jēdziens, un tas nepārtraukti pasargā derības cilvēkus no elkdievības.

Sabats na tikai Dieva Draudzes cilvēku zīme; tā ir arī to derības cilvēku zīme, kas vēl nav ieaicināti draudzē. Ja tā būtu izredzēto zīme, tad jūdaisti un sabatu ievērojošie binitārieši un trinitārieši būtu pirmai augšāmcelšanai piederīgi. Taču tie nav tai piederīgi.

Otra zīme ir Pasā svētki un Neraudzētās maizes svētki.

2. Mozus 13:9-10 9 Un tas lai tev ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai Tā Kunga bauslība būtu tavā mutē, jo ar stipru roku Tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes. 10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.

Grēku nožēlas diena ir vēl viena derības cilvēku zīme. Grēku nožēlas Dienas neievērošana ir sodāma ar izslēgšanu no tautas vidus, citiem vārdiem, no derības israēla, kas ir draudze (3.Mozus 23:29; Rom. 9:6-8).

3. Mozus 23:26-32 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri. 28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus. 30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus. 31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.
32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"

Grēku nožēlas diena tiek izmantota arī, lai pasludinātu Jubileju, jo Jubileja ir Dieva sistēmas pamats, kas regulē cilvēka dzīvi uz zemes. Tas ir sabatizēts sabats, Shabbath Shabbathown, kas uzsver savu svētumu (sk. SHD 7677). Jubilejas garīgā nozīme tiks apskatīta vēlāk.

3. Mozus 25:8-12 8 Un tad tev būs skaitīt septiņus tādus sabata gadus, septiņus gadus septiņas reizes, tā ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi. 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī. 11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā. 12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.

Grēku nožēla ir īpaši izslēgta no upurēšanas, kas ir saistīta ar devību un personisko svētību. Tāpat tas ir attiecībā uz tauru svētkiem. Tas ir tādēļ, ka neviena no šīm dienām nav saistīta ar cilvēka aktivitātēm un darbību. Grēku nožēlas Svētā Diena ir īpaša skaitīšanas diena ar nodevas ievākšanu.

2. Mozus 30:11-16 11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 12 "Kad tu skaitīsi Israēla bērnus pēc viņu pulkiem, tad lai ikviens dod izpirkšanas maksu par savu dvēseli Tam Kungam, kad tu izdarīsi skaitīšanu, ka nebūtu mocību jūsu vidū, kad tu tos skaiti. 13 Un ikviens, kas tiek skaitīts, lai dod pusseķeli pēc svētnīcas seķeļu svara, vienā seķelī skaitot divdesmit geras; šis pusseķelis lai ir cilājamais upuris Tam Kungam. 14 Ikviens, kas tiek skaitīts, no divdesmit gadu vecuma un vecāks, lai nes šo upuri Tam Kungam. 15 Turīgais lai nedod vairāk un nabagais lai nedod mazāk par šo pusseķeli, kas jādod par cilājamo upuri Tam Kungam, lai tiktu salīdzinātas jūsu dvēseles. 16 Un ņem šo izpirkšanas maksu no Israēla bērniem un dod to kalpošanai pie Saiešanas telts; un tas lai ir Israēla bērniem par piemiņu Tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles tiek salīdzinātas."

Nodeva Grēku nožēlas Dienā bija domāta, lai izskaitītu izredzēto skaitu israēlā. Tā ir noteiktas maksa par cilvēku, un tā nemainās atkarībā no indivīda stāvokļa. Šo izsraēla skaitīšanu izdarīja Dievs pasaules radīšanas laikā (Rev. 17:8), un šo noteikto maksu vienreiz par visām reizēm samaksāja Jēzus Kristus (Rom. 6:10). Šī noteiktā maksa norāda, ka par pestīšanu ir samaksāts nevis balstoties uz indivīda fiziskajiem apstākļiem, bet gan ar Jēzus Kristus upuri vienreiz un par visiem (Heb. 7:27; 9:26; 10:10; 1Pet. 3:18). Ziedojumu ievākšana Grēku nožēlas Dienā grauj Jēzus Kristus upura nozīmi.

Tieši šī iemesla dēļ 2. Mozus 23:14-18, 34:24; 5.Mozus 16:16; 1Ķēniņu 9:25 ir noteiktas tikai trīs ievākšanas, un tās ir jāievāc pirms pirmās svētku dienas rīta.

2. Mozus 23:14-18 14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus. 15 Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām. 16 Arī Pļaujas svētkus sviniet par jūsu darba pirmiem augļiem no tā, ko tīrumā esat sējuši, un gada beigās Ražas ievākšanas svētkus, kad esat savākuši savus augļus no tīruma. 17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā. 18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.

Zīme pirmo reizi tika lietota 1. Mozus 9:12. Varavīksne bija Dieva piešķirtais atgādinājums un apliecinājums Apsolījumam, ka Viņš vairs otru reizi neiznīcinās zemi ar ūdeni. Dievs lieto zīmes, kas norāda uz tiem, kam ir īpašas attiecības ar Viņu.

Sākotnējā un primārā derības cilvēku zīme bija apgraizīšana (Gen. 17:10-14). Šis fiziskais akts bija zīmogs. Tagad tas ir garīgs, un tajā iekļaujamas arī sievietes pēc kristīšanās (sk. darbu Repentance and Baptism (No. 52)). Tāds bija nodoms jau no paša sākuma (5.Mozus 10:15-17), taču tam nepieciešama arī Dieva līdzdalība.

5. Mozus 30:6 6 Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu.

Kristīšanās un Svētā Gara saņemšana ir izredzēto primārā zīme, caur Jēzus Kristus asinīm vienā miesā (Mat. 28:19; Apustuļu Darbi 1:5; 11:16; Rom. 6:3; 1Cor. 12:13; Heb. 9:11-28). Bauslības zīmes, sabats un Pasā svētki, ir īpaši domātas lai aizsargātos pret elkdievību (5.Mozus 11:6). Šīs divas zīmes kalpo kā zīmogi uz tā Kunga izredzēto rokām un pieres.

Kopā ar Svēto Garu tas rada to pēdējo dienu apzīmogošanas pamatu, kas pieminēts Atklāsmes 7:3. Tātad izredzēto zīme ir centrēta uz pirmo bausli. Kristus teica. Tev būs Dievu, savu Kungu pielūgt un tikai viņam vien kalpot (Mat. 4:10; Luk. 4:8). Mūsu kalpošana ir pielūgšana bībeliskos terminos, un šis paziņojums norāda, ka ir tikai viens Dievs Tēvs, kuru var pielūgt. Jošua, Viņa svaidīto, nedrīkst pielūgt.

Sabats ir Draudzes zīme, taču tā nav vienīgā zīme. Primārā zīme ir Dieva jēdziena izpratne. Unitāriskā Bībeliskā struktūra ir tāda, ka ir tikai Viens Dievs (Deut 6:4, 1Cor. 8:4), kuru mēs varam pazīt. (Hos. 8:2; 13:4). Mums ir jāpazīst gan Viņš (Gal. 4:8-9), gan Viņa griba (Apustuļu Darbi 22:14).

Mums ir teikts, lai mēs nosakām atšķirību starop Dievu un Viņa Kristu (Jn 17:3) un, ja mēs to nevaram vai nespējam, tas mumsmir par mūžīgu kaunu (1Cor.15:34). Izprast, ka Yahovah Sabaoth, Debesu Pulku Valdnieks, ir vienīgais Īstais Dievs, ir ticības fundamentālais aspekts.

Kristības ir otrā zīme, un Svētā Gara saņemšana ir iekšējais zīmogs.

Ārējās zīmes ir Sabati un tā Kunga Mielasts/Pasā svētki, kas ir Dieva baušļu zīme. Tam seko Jaunie Mēneši un Svētās Dienas. Sabati cilvēcei ir liegti elkdievības dēļ.

Ecēchiēla 20:16-20 16 tāpēc ka tie nepildīja Manus baušļus un nestaigāja pēc Maniem likumiem, un nesvētīja Manas svētās dienas, jo viņu sirds turējās tikai pie saviem elkiem. 17 Tomēr Mana acs raudzījās žēlīgi uz viņiem, tā ka Es viņus neiznīcināju un neliku viņiem dabūt galu tuksnesī. 18 Tad Es sacīju viņu bērniem tuksnesī: nestaigājiet pēc savu tēvu paražām un nepildiet viņu baušļus, un nepadariet sevi nešķīstus ar viņu elkiem! 19 Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs. Staigājiet pēc Maniem likumiem, pildiet Manus baušļus un turieties pie tiem! 20 Svētījiet Manas svētās dienas, ka tās ir par derības zīmi starp Mani un jums un ka jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs.

Sabatu apgānīšana ceļas no elkdievības. Sabati iekļauj visas tās dienas, ko Dievs, pamatojoties uz Savu kalendāru, kas balstīts uz pareizi Jauno Mēnešu ievērošanu, nošķīris pielūgšanai. Dievs soda nāciju par Viņa negodināšanu un Viņa baušļu nepildīšanu.

Ecēchiēla 20:21-24 21 Bet arī bērni bija stūrgalvīgi, tie nestaigāja pēc Maniem likumiem un nepildīja Manus baušļus, nerīkodamies pēc tiem, kas cilvēkam jādara, lai tas dzīvotu. Arī Manas svētās dienas tie nesvētīja. Tad Es gribēju izgāzt pār tiem Savas dusmas, parādīt tiem tuksnesī visu Savu bardzību. 22 Bet Es atrāvu Savu roku atkal atpakaļ Sava Vārda dēļ, lai tas netop negodā likts tautu acīs, kuru priekšā Es tos izvedu. 23 Un tomēr Es pacēlu Savu roku zvērestam pār tiem tuksnesī, ka tos izkaisīšu citu tautu starpā un tos izklīdināšu pa dažādām zemēm, 24 tāpēc ka tie nav dzīvojuši pēc Maniem baušļiem, ir atmetuši Manus likumus un nav svētījuši Manas svētās dienas, bet savas acis piegriezuši savu tēvu elkiem.

Sabati nav nošķirami no pirmā baušļa un bauslības. Nācija tiek sodīta par Dieva bauslības visu aspektu nepildīšanu.

Sabats ir mūsu uzticības un mūs paļāvības uz Diev zīme. Atmest Sabatu nozīmē atmest cerību uz Dievu. Tieši šī iemesla dēļ mēs pašreiz tiekam vajāti par tā Kunga Sabatu ievērošanu.

Ikviens, kas apgāna sabatu, ir nolemts nāvei (2.Mozus 31:14; 4.Mozus 32:36). Tā ir mūžīga zīme starp Dievu un israēla bērniem (2.Mozus 31:17). Vārds "mūžīga" tulkojumā ir "Olam", kas nozīmē "uz paaudžu paaudzēm", kā arī " mūžīgi, ilgi, vienmēr utt.

Mēs, Jaunās jeb atjaunotās Derības ievērotāji, esam garīgais israēls (Rom. 9:4).

Sagatavošanās Sabatam notiek iepriekšējā dienā (2.Mozus 16:5).Sekojot piemēram par mannu, ēdienam ie jātiek savāktam un sagatavotam. Ikvienam cilvēka ir jāpaliek savā vietā (2.Mozus 16. 29-30). Sabata dienā viņiem ir jāatpūšaas gan ražas laikā, gan pļaujas laikā. (2.Mozus 34:21). Kristus vārpu raušanu sabata dienā nosodīja tie, kas bija padarījuši Sabatu par nastu, pievienojot bauslībai orālās tradīcijas.

Kungs norādīja, ka viņš ir kungs pār sabatu nevis lai pateiktu, ka tas nav jāievēro, bet drīzāk lai izrādītu nosodījumu par to, ka tas tika ievērots nepareizā veidā. Ir likumīgi paņemt tik daudz ēdienu sagatavošanai, lai Sabatā paēstu, kā var spriest pēc šī teksta un no Derības baušļa (Mat. 12:1-12).

Mateja 12:1-12 Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: "Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt." 3 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? 4 Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. 5 Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? 6 Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. 7 Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši. 8 Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." 9 Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. 10 Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: "Vai ir brīv sabatā dziedināt?" - ka tie Viņu varētu apsūdzēt. 11 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? 12 Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt."

Trešais pants šeit attiecas uz 1. Samuēla 21:6, kur Dāvids ēda aizliegtās skatāmās maizes (2.Mozus 25:30; 3.Mozus 24:5-8). Precīzāk, Tempļa priesteri ir nevainojami. (Mat. 12:5; cf. 4.Mozus 28:9-10; see also Neh. 13:7; Ezek. 24:21; Jn. 7:22-23).

Mūsu darbs sabatā kā izredzētejiem Dieva pielūgšanā, ir nevainojams. Faktiski, Sabata dienā tika pienests daudz vairāk upuru nekā jebkurā citā dienā. Mēs esam nosodāmi par aktivitāšu veidu, kurā mēs sevi iesaistām, nevis par būšanu aktīviem.

Tāpat Kristus deva pavēli attiecībā uz slimo dziedināšanu. Tai ir jānotiek arī sabatā. Ir pareizi izdziedināt un pabarot slimo un kroplo arī Sabatā. (Lk. 6:8-10; 13:14-16; 14:3; Mat. 12:10-13).

John 7:23 23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?

Lūkas 14:5 norāda, Sabatā ir svārīgi tikt galā ar ārkārtējiem gadījumiem.

Tas, faktiski, attiecas arī uz dziedināšanas koncepciju sabatā. Īstas rūpes unn slimā apkopšana sabatā, ir nopietns darbs. Tas, ka šādai personai sabatā ir jāpaliek un jāēd vienai, ir mums par kaunu. Cilvēkiem sabatam ir jāsagatavojas tā, lai tas nestu maksimālo labumu mūsu brāļiem.

Mark 3:1-5 Un Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka. 2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt. 3 Un Viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: "Nāc te šurp!"

Mācība par vērsi, kurš iekritis akā, attiecas uz ārkārtējiem gadījumiem, tomēr mums ir jāplāno uz priekšu. Ēzeļiem nav jābūt apkrautiem (Neh. 13:15), un vāriem jābūt aizslēgtiem (Neh. 13:19). Tas nozīmē, ka mums ir jānovērš pat darba iespējas. Nastas nav jānes (Jer. 17:21) un žagari nav jāvāc (4.Mozus 15:32-35). Kūļi nav jāsien un vīns nav jāspiež (Neh. 13:15). Ar atiecīgu sagatavošanos, viss šis ikdienas darbs var tikt apstādināts, un tam arī jātiek apstādinātam.

Jūsu apģērba stūros ir jāapģērbj zili pušķi jeb lentas atgādinājumam par bauslību.

4. Mozus 15:37-41 37 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 38 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu. 39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas, 40 lai jūs pieminētu un pildītu visus Manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam: 41 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Tas ir personiski starp jums un Jahvi, jūsu Elohimu. Lai arī tas ir pieprasīts, tas nav domāts izrādīšanai (Mat 23:5).

Nedrīkt pirkt nedz ēdienu, nedz mantas (Neh. 10:31), nedrīkst arī tās pārdot nor sold (Neh. 13:15). Gan pirkšana, gan pārdošana ir aizliegtas aktivitātes.

Sabata sistēma norāda uz to, ka dzīvībai ir jātop izglābtai (Mk. 3:4; Lk. 6:9), un izglābšanai ir jānotiek, kur vien iespējams (Mat. 12:11).

Mēs mācīsimies un iemācīsimies ievērot pilnīgo sabata sistēmu, ne tādēļ, ka mums būtu bail no soda, bet gan tādēļ, ka mēs mīlam mūs Vienīgo un Vienīgo Patieso Dievu

1John 5:3 3 Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti.

Sabati nav nasta, un tie ir jāievēro garīgā šķīstumā (Isa. 1:13). Tie nedrīkst tikt apgānīti vai zaimoti (Isa. 56:2, 4-7).

Jesajas 56:2 2 Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, kas ietur sabatu un to nepārkāpj un kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!"

Jesajas 56:4-7 4 Jo tā saka Tas Kungs bezdzimuma ļaudīm: "Kas ievēro Manu sabatu, izvēlas to, pie kā Man labpatika, dara pēc Mana prāta un tur Manu derību, 5 tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts! 6 Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa Vārdu, lai būtu Viņa kalpi, kas stingri ievēro sabatu un tur Manu derību, 7 tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un iepriecināšu Savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie upuri un kaujamie upuri uz Mana altāra būs Man patīkami, jo Mans nams būs lūgšanas nams visām tautām."

Sabats ir prieka diena, nevis zūdīšanās diena (Isa. 58:13-14). To ievēros visi, kad tie nāks pielūgt to Kungu. No vien Jaunā Mēnes līdz otra, un no viena Sabata līdz otram (Isa. 66:23).

Sabatā nedrīkst nest nekādas nastas, un tās nedrīkst ienest vai ievest Jeruzālemē (Jer. 17:21). Līksmojieties Sabatā, un ienesiet prieku tā Kunga namā. Sabatā nenesiet nekādas nastas no savām mājām (Jer. 17:22), norādot, ka arī darbs savā īpašumā, ir aizliegts. Sabatam ir jātiek svētītam, un tas jātur atseviķi no citām dienām.

Kristus bija lielāks nekā Templis, un mēs esam lielāki nekā fiziskais Templis (2Cor. 6:16), un Templis tika radīts mums (Mk. 2:27).

Arī mums ir jāievēro septītā diena Sabats kā sagatavošanās tam, ka mums jābūt pie Dieva. Tas ir domāts visai cilvēcei, un tas kā pārbaude tika dots Izraēlam. (2.Mozus 16:18).Sabats ir priekšnoteikums Izraēla valstības mantošanai, ja neviena nasta netiek ienesta pa pilsētas vārtiem. Ķēniņi un prinči sēdēs Dāvida troņa priekšā. Taču, ja šis brīdinājums netiks ņemts vērā, pilsēta tiks iznīcināta ar uguni (Jer. 17:27). Pagāni apsmies Sabatus (Lam. 1:7) posta dienā. Tā sabats ir zīme un apsmiekla avots posta laikā Dieva nama ļaudīm. Ķēniņi un priesteri izrādīs sašutumu par Viņa dusmām par sabata apgānīšanu. (Lam. 2:6).

Sabati ir līksmībai un priekam. Taču līksmība Sabatos ir atņemta kā sods (Hos. 2:11).

Sabatā ir jāievēro pareiza attieksme. Cilvēkam ir jāhgaida sabata beigšanās, lai uzsāktu darbu, jo tas izvērsīsies godīgumā, upurī un došanā (Amos 8:5). Vienmēr esiet gatavi darīt labu un dziedināt visu cilvēku vājumu (Lk. 13:10-16).

Lūkas 23:54 norāda, ka jums Sabatam ir jāsagatavojas. Domājiet uz priekšu. Dariet labu viens otram. Parādiet, ka mēs mīlam viens otru, tāpat kā Kristus mūs mīl. Lai mēs augam ticībā un visi kļūstam viens (Lk. 5:5-14).

Tāpat kā ir likumīgi Sabatā izdarīt apgraizīšanu, likumīgi ir arī apgraizīt jūsu sirdis ar došanu un Gara spēku. Tiesājiet viens otru ar taisnīgu tiesu pēc labā, ko jūs izdarāt Sabatā (Jn. 7:21-24).

Jesajas 56:2 2 Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, kas ietur sabatu un to nepārkāpj un kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!"

Svētības nāks pār tiem, kas ievēro Sabata sistēmu, un par tiem, kas sludina Sabata neievērošanu, mēs lasām:

Jeremijas 10:21 21 Jo mani gani ir bijuši apmāti un nav meklējuši To Kungu, tādēļ tiem nebija panākumu, un viss viņu ganāmais pulks ir izklīdis.

Garīgā izraēla gani, kuri nenododas cītīgai mācīšanai un paklausībai vārdam, tiks sodīti, un avis tiks izklīdinātas! Šis sods dažiem atsevišķiem ganiem var nozīmēt nāvi. Tiem, kas māca bausliības profanāciju.

Pēc Mesijas periodā, lai iegūtu Garu un atjaunotu Derību, mums ir vajadzīga pieaugušo kristīšanās. Sabatiskās prasības paliek.

Ebrejiem 4:9-11 9 Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai. 10 Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem kā Dievs no Saviem. 11 Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.

Septītās dienas Sabata atpūta paliek savā vietā ! Mēs, kas esam kristītais garīgais Izrēls, un kuri esam atjaunoti derībā ar Dievu, to ievērosim un atstādināsimies no mūsu darba.

2. Mozus 31:12-18 12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: 13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. 14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. 15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. 16 Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. 17 Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies." 18 Un, kad Tas Kungs bija beidzis runāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecības plāksnes - akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas.

Nākotnē, Viņa labajā laikā, Dievs no tautām paņems atsevišķus cilvēkus, lai tiek kļūtu par priesteriem un levītiem pēc Melšisedeka kārtības. Viņi un ikviens cits, Sabata dienā nāks un pielūgs Viņu.

Jesajas 66:18-23 18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību. 19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību. 20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā. 21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs, 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs,

Praktiskais Pielietojums

Sabata diena ir jāievēro (from 2.Mozus 20:8-11; 5.Mozus 5:12-15; Heb 4:9-11) kā tā Kunga izteikta pavēle un viens no desmit baušļiem. Šie ir mūžīgi nemaināmi statūti visiem cilvēkiem uz mūžīgiem laikiem. Sabats ir svēts. Ikviens, kurš apgāna Sabatu, piedzīvo nāvi un tiek atšķirts no to tautas (2.Mozus 31:14-15). Septītā diena Sabats paliek uz atjaunātās derības ievērotājiem (Heb. 4:9). Septītā diena sākas sestās nedēļas dienas beigās, mūsu piektdienā, vakara krēslas beigās. Tas ir no saulrieta līdz saulrietam (3.Mozus 23:23, Apustuļu Darbi 27:27-33). Tā ir mūžīga derība starp Izraēla tautu, un tā iz zīme starp viņiem un Dievu, atzīstot Viņu kā radītāju (Es. 31:15-16). Visi īstie kristieši ir garīgais Izraēls, un visiem pagāniem galu galā ir jākļūst par izraēla tautas daļu (Rom 9:6; 11:16-25). Sods par Sabata apgānīšanu ir nāve, kas rodas pēc Svētā Gara atņemšanas, kā arī nozīmēšana uz otro augšāmcelšanu (Rev. 20:5).

Sabats ir prieks, un tas ir jāgodā kā tā Kunga Svētā Diena. Tā nav mierīgas baudas diena, bet gan svēta asambleja (Jer. 17:21-22), un tajā mēs nedz pirksim (Neh. 10:31), nedz pārdosim (Neh. 13:15).

Jaunie Mēneši

Jesajas 66:22-23 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs.

Cilvēkiem ir pavēlēts pielūgt Dievu gan septītajā dienā Sabatā, gan arī Jaunajos Mēnešos (sk. arī Ezek. 46:6, 9-10).

Ecēchiēla 46:1-3 Tā saka Dievs Tas Kungs: iekšējā pagalma vārti, kas pret rītiem, lai ir sešas darba dienas aizvērti, bet svētajā dienā un jauna mēness dienā tos būs atvērt. 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek atvērtiem līdz vakaram. 3 Arī zemes tautai būs pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā un jauna mēness dienās.

Jaunā Mēneša upuris, faktiski, ir lielāks nekā Sabata upuris (Ezek. 46:4, 6). Nav nekādas atšķirības starp Jauno Mēnesi un iknedēļas Sabatu. Abas dienas ir svētas, un nevienā no šīm dienā nav atļauta tirgošanās.

Amosa 8:5 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,

To upuru nozīme, kas attiecas uz Jauno Mēnesi, attiecas uz Draudzi un Izraēla padomi. Ja Jaunie Mēneši netiek ievēroti, ir neiespējami izprast Dieva kalendāru (sk. darbu Dieva Kalendārs (No. 156)). Modernais jūdu kalendārs nav pareizais kalendārs, un tas kavē atjaunošanu. Kamēr Dieva kalendārs nav atjaunots, Jaunie Mēneši un Svētki nevar tikt ievēroti pareizi, un atjaunošana kavējas. Tikai ar Jauno Mēnešu atjaunošanu kalendārs un svētki var tikt ievēroti pareizi un izprasti.

Jaunais Mēness ir viens no tā Kunga atgādinājumiem, kas iekļauti 4. Mozus 10:10

4. Mozus 10:10 10 Un tāpat arī savās prieka dienās un savos svētku laikos, un savos Jaunā mēness svētkos pūtiet savas taures, tāpat arī savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Tas Kungs, jūsu Dievs ir Jahve, jūsu Elohims. Upuri tika piepildīti Kristū. Sabati, Jaunie Mēneši un Svētki netika ierobežoti.

Jaunā Mēness svētki tika uztverti kā Šabatovn jeb Svētais Sabats. Kā atgādinājums, kā mēs redzējām, tika pienesti Upuri.

4. Mozus 28:11-15 11 Un pirmajā mēneša dienā nesiet par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas, 12 un trīs desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu vērsi, par ēdamo upuri, bet divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu aunu, par ēdamo upuri; 13 un vienu desmitdaļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu jēru, par ēdamo upuri; un to visu par dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14 Un viņa dzeramais upuris lai ir pushina vīna uz ikkatru vērsi, trešā daļa hina uz aunu, bet ceturtā daļa hina uz katru jēru. Šāds ir dedzināmais upuris ikkatra gada jaunajā mēnesī. 15 Un viens āzis lai tiek sataisīts par grēku upuri Tam Kungam klāt pie pastāvīgā dedzināmā upura, un tas jāsagatavo līdz ar tam piederīgo dzeramo upuri.

No šī teksta mēs zinām Jaunajiem Mēnešiem ir jābūt katru mēnesi, visu gadu. Tas pats attiecas uz arī uz citiem svētkiem un Sabatiem.

1Laiku 23:31 31 un upurēt Tam Kungam visus dedzināmos upurus ik sabatā, ik jaunā mēnesī un visos svētkos, pēc skaita un kā noteikts, Tā Kunga priekšā vienumēr,

Jaunie Mēneši ir vidutāji starp Sabatiem un Svētkiem.

2Laiku 31:3 3 Un viņš noteica arī ķēniņa daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā, gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā.

Ezras 3:5 arī ir teikts, ka Jaunie Mēneši tikuši atjaunoti. Abas galvenās atjaunošanas ietvēra Jauno Mēnešu atjaunošanu.

Ezra 3:5 5 un arī vēl kārtējos upurus jauna mēness dienā un visās Tā Kunga noteiktās svinamās dienās un no ikviena, kas Tam Kungam nesa labprātīgu dāvanu.

Jaunais Mēness ir pirmās mēneša dienas sākums (4.Mozus 10:10; 28:11). Svētās tautas zīme ir lunārais kalendārs. 2.Mozus 12:2 Mekilta saka, ka "tautas" skaita pēc saules, bet izraēls pēc Mēness (Ps. 104:19). Kā mēs varam lasīt Amosa 8:5, gan Jaunajos Mēnešos, gan sabatos, cilvēki atpūtās no darba. Tai bija jābūt līksmības dienai. Līksmība, kas bija domāta Svētajām Dienām, Jaunajiem Mēnešiem un Sabatiem, tika atņemta.

Hosejas 2:11 11 Tādēļ Es viņai savā laikā atņemšu labību un savu vīnogu sulu, un Es nepiešķiršu viņai vairs savu vilnu un savus linus, ar kuru audumiem viņa lai segtu savu kailumu.

Tas notika mūsu neticības un elkdievības dēļ. Dievs iznīcina savu tautu tādēļ, ka tā neievēro Viņa baušļus. Beigu rezultāts ir tāds, ka Viņš iznīcina nācijas pārticību.

Hosejas 2:12 12 Es tad atsegšu viņas kaunu viņas netiklo draugu acu priekšā, un nevienam nebūs viņu paglābt no Manas rokas!

1. Mozus 1:14 norāda, ka Dievs ielika spīdekļus debesīs, lai noteiktu dienas un naktis, kā arī par zīmi gadalaikiem. Jaunie Mēneši nosaka laika noteikšanas kārtību, un svētku noteikšanu, un ir loģiski sabata noteikšanā, kas reprezentē pabeigtības aktu septītajā dienā, kad vien Mēness parādās ceturtajā dienā. Spīdekļi ir, lai nošķirtu gaismu no tumsas (Gen. 1:18). Mēness demonstrē gaismu pasaulē tajā tumsā, kas to vada. Saule tiek izmantota, lai apzīmētu Kristu.

Maleahija 4:2-4 2 Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? - Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. 3 Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs Tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā, 4 un Tam Kungam tad labi patiks Jūdas un Jeruzālemes ēdamais upuris kā senajos laikos un priekš ilgiem gadiem.

Tā Kunga bijāšana ir Dieva Bauslības ievērošana. Sabati un Jaunie Mēneši tika uztverti vienādi attiecībā uz biznesu. Gan Sabatā, gan Jaunā Mēneša svētkos bija aizliegta gan pirkšana, gan pārdošana.

Amosa 8:4-6 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?"

Gadā ir divpadsmit mēneši ar trīspadsmito, kurš tiek istarpināts septiņas reizes deviņpadsmit gadu ciklā, kā tas ir noteikts 2. Mozus 12:1. Kalendāra secība, kādu to ir iedibinājis Dievs radīšanas brīdī, ir nosakāma pēc debesu ķermeņiem. Kalendāra noteicošais faktors ir debesu ķermeņu kustība un pozīcija. Ir redzams, kā tas Bībelē ir attīstījies, un tas ir bauslības centrālais aspekts

Psalm 104:19 19 Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.

Noteicošais faktors ir mēness, nevis saule. Saule ir operatīva tikai dienā, un tā ir centrs gada noteikšanai pēc ekvinokcijas, kā tas pieminēts 2.Mozus 34:22, kur dotais vārds nozīmē:

1(a) iešana apkārt, laika vai telpas aplis, pagriešanās, aplis

1(b) kā darbības vārds tas nozīmē - taisīt apli

Israēlam un visām pārējām tautām ziemeļu puslodē, ziemas saulgrieži ir Decembrī, kad saule sasniedz savu galējo dienvidu platumu. Šajā laikā mums ir visīsākā diena un tas ir 21. Un 22. Decembris. Vasaras saulgrieži ir Jūnijā, kad saule sasniedz savu galējo ziemeļu platumu. Šajā laikā mums ir visgarākā diena, un tas ir 21/22. Jūnijs.

Pavasara ekvinokcija ir Martā, kad saule šķērso ekvatoru nākot no dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi. Diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma. Šis datums parasti ir 21/22. Marts. Rudens ekvinokocija ir septembrī, kad saule šķērso ekvatoru no ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Dienas un nakts garums aptuveni ir vienāds. Tas parasti ir 21/22 septembris.

Tropiskais gads ir 365.24219 dienu garš, un sinodiskais mēnesis ir 29.53059 dienu garš. Deviņpadsmit solārie tropiskie gadi tuvu saskan sinodisko mēnešu integrālajam skaitlim. Attiecīgā gada patiesais garums var mainīties par dažām minūtēm, kas rodas no citu planētu gravitācijas iespaida. Līdzīgi, arī laiks starp Jaunajiem Mēnešiem var mainīties pat par vairākām stundām, kas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot izmaiņas gravitācijas spēkos, kā arī mēness orbitālo noliekumu.

Deviņpadsmit gadi iezīmē pilnīgu ciklu. Šo periodu nosaka paši mēneši, tiem rotējot cauri gadalaikiem. Vienā ciklā ir deviņpadsmit gadu.

Praktiskais Pielietojums

Bauslība pieprasa ievērot Jaunos Mēnešus (4.Mozus 10:10, 28:11-15; 1Chron. 23:31; 2Chron. 2:4, 8:13, 31:3). Šajā laikā, tāpat kā Sabatā, tirgošanās ir aizliegta (Amos 8:5). Izraēls ievēroja Jaunos Mēnešus (Isa. 1:13-14; Ezra 3:5; Neh. 10:33; Ps. 81:3; Hos. 2:11), tāpat kā to daudzus gadsimtus darīja arī Baznīca. Baznīca ievēroja gan Jaunos Mēnešus, gan Sabatus, gan Svētās Dienas (Col. 2:16). Jaunie Mēneši tiks ievēroti arī Mesijas atjaunošanas laikā (Isa. 66:23; Ezek. 45:17, 46:1, 3, 6), tāpat kā tas notiks arī attiecībā uz Sabatu, un šī dienas ir saistošas mums tagad. Jaunā Mēneša ievērošana ir pavēlēta pat pirms Svētajām Dienām, kuras tie nosaka, kā notaikts laiks pilnā mēnesī (Ps 81:3). Tas tiek noteikts pēc lunārā cikla konjunkcijas, nevis attiecībā pēc ievērošanas. (Ps 104:19)

Svētās Dienas un Svētki

Ikgadējās Svētās Dienas ir atrodamas 3. Mozus 23:1-44, 4.Mozus 28:16-29:35 un 5. Mozus 16:1-16. Šīs Svētās Dienas ir obligātas Svētās kopības dienas (3.Mozus 23:4). Tās ir piemiņas Dienas (3.Mozus 23:43) un tās atspoguļo Tā Kunga Pesīšanas Plānu.

Septiņas ikgadējās Svētās Dienas ir:

Pasā (3.Mozus 23:7; 4.Mozus 28:18);

Neraudzētās Maizes Svētku pēdējā diena (3.Mozus 23:8, 4. Mozus 28:25);

Pentakosts (3.Mozus 23:21; 4.Mozus 28:26);

Tauru Svētki (3.Mozus 23:23; 4.Mozus 29:1);

Grēku Nožēlas Diena (3.Mozus 23:26; 4.Mozus 29:7);

Tabernakļa Svētki (3.Mozus 23:35; 4.Mozus 29:12);

Pēdējā Lielā Diena (3.Mozus 23:36; 4.Mozus 29:35).

Ir trīs ikgadēji svētki (2.Mozus 23:14). Šo svētku laiks ir noteikts jeb fiksēts. (Ezra 3:5 Neh. 10:33). Šis vārds noteikts ebreju valodā ir mow'ed (SHD 4150), kas apzīmē, "iesvaidītu" laiku, un tas nevar tikt atcelts vai nobīdīts.

Pirmie Svētki ir Neraudzētās Maizes Svētki, kuros ir divas Svētās Dienas, Pasā Diena, kura ir piecpadsmitā Diena, un Neraudzētās Maizes Diena, kas ir pirmā Mēneša Nisana divdesmit primā diena.

Otrie Svētki ir Pļaujas Svētki, jeb Nedēļas, njeb arī Pentakosta Svētā Diena (2.Mozus 23:16), kura ir piecdesmitā diena skaitot no līgojamā upura upruēšanas pirmajā nedēļas dienā, Romiešu Svētdienā, Neraudzētās Maizes Svētku laikā.

Trešie ir Tabernakļa jeb sapulcināšanas Svētki (2.Mozus 23:16) ar septītā mēneša piecpadsmito dienu kā Svēto Dienu, kā arī vienu no Pēdējās Lielās dienas šo svētku astotās dienas laikā.

Desmitās tiesas sistēma ir saistīta ar svētkiem un darbojas pilnīgajā Jubilejas Sistēmā.

5. Mozus 14: 22-29 22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, 23 un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu. 24 Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,25 pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs. 26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk - par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams. 27 Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi. 28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos. 29 Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.

Otrajai Desmitajai Tiesai ir jātop lietotai, lai ņemtu dalību svētkos. Svētkus nedrīkst svinēt mājās jūsu vārtos (pilsētās), izņemot tad, ja attālumi ir pārāk lieli. Pasā Svētki ir noteikti (5.Mozus 16:5-7)

5.Mozus 12:21 21 Ja tā vieta būs tālu nost no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, būs izraudzījis, lai tur liktu mājot Savam Vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko Tas Kungs tev ir devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tev pašam tīk.

Tiem, kas nav sagatavoti svinēt Pasā Svētkus, vai kuri atrodas ceļā, Pasā Svētki ir jāsvin otrajā mēnesī. (4.Mozus 9:6-12; 2Chron. 30:2-4).

4. Mozus 9:1-23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams: 2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā: 3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic." 4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus. 5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja. 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos. 13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus! 14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē."

Ir svarīgi, lai ikviens varētu svinēt Pasā svētkus, pat svešiniekiem, kas atradās Izraēlā, bija jāsvina Pasā Svētki. (2.Mozus 12:48, 49; 4.Mozus 9:14).

2. Mozus 12:29-51 29 Un notika nakts vidū, ka Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos. 30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi, un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo. 31 Un viņš atsauca Mozu un Āronu nakts laikā un sacīja: "Celieties un ejiet prom no manas tautas vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, ejiet un kalpojiet Tam Kungam, kā jūs to gribējāt. 32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdzi, kā jūs esat sacījuši, un ejiet; un svētījiet arī mani." 33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: "Mēs visi mirsim." 34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, pirms tā bija sarūgusi, tās abras, virsdrēbēs ievīstītas, uz saviem pleciem. 35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes. 36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus. 37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. 38 Un arī pūlis svešu gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks. 39 Un no mīklas, ko tie bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, viņi cepa plāceņus, jo tā nebija saraudzēta; un viņi tika izdzīti no Ēģiptes un nevarēja kavēties, nedz arī sev sagatavot ceļamaizi. 40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi. 41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes. 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem. 43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Šis ir likums par Pashā. Nevienam svešiniekam to nebūs ēst. 44 Bet ikviens vergs, pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst. 45 Piedzīvotājs un algādzis lai neēd no tā. 46 Vienā namā to ēdiet. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pashā upurim. 47 To lai ievēro visa Israēla draudze. 48 Bet, ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt Tā Kunga Pashā svētkus, tad lai ikviens, kas vīriešu kārtas, tiek apgraizīts; tad viņš var tuvoties, lai tos svētītu, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet neviens neapgraizītais lai no tā neēd. 49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt." 50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā Tas Kungs to Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā viņi darīja. 51 Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem.

Viņu pestīšana iekļauj Pagānu pestīšanu, ar to domājot visu cilvēci, kas būs kongregācijā. Ja jūs esat kristīti un saņēmuši S'veto Garu, tad jūs esat apgraizīti un esat tīri.Svētkiem ir jātiek svinētiem Dieva norādītā vietā (caur priesterību) (5.Mozus 16:5-7), un tiem ir jātiek svinētiem ar neraudzētu maizi (2.Mozus 12:8, 15-20; 12:3, 6; 23:15; 3.Mozus 23:6; 4.Mozus 9:11; 28:17; 5.Mozus 16:3, 4; Mk. 14:12; Lk. 22:7; Apustuļu Darbi 12:3; 1Cor. 5:8). Sods par svētku neievērošanu ir izslēgšana no tautas jeb kongregācijas (4.Mozus 9:13), izņemot gadījumus, kur ir nešķīstie vai ceļinieki. Ir viens likums gan svešiniekam, gan ceļiniekam (4.Mozus 9:14), un tam nav jāiek ievērotam mājās.

5. Mozus 16:5-7 5 Tu nedrīksti nokaut Pashā kaujamo upuri nevienos savos vārtos, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, 6 bet vienīgi tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu Savam Vārdam mājot; tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes. 7 Tev to būs vārīt un ēst tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs; no rīta tev jāgriežas atpakaļ un jāiet savās teltīs.

Šis likums 5. Mozus 16:5 bija iemesls kādēļ Kristus izsūtīja mācekļus, lai tie atrastu istabu, kā bija rakstīts Mateja 26.

Mateja 26:17-19 17 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?" 18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem." 19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.

Līgojamā Upura pienešanā Jonas zīme pieprasa, lai tas tiktu piepildīts pilnīgi visās tā fāzēs. Pirmā fāze bija tā, ka Kristus bija kapā trīs dienas un trīs naktis, un ne vairāk, ne mazāk. Kristum tāpat bija jātiek augšāmceltam pirms pirmās nedēļas dienas, pēc iknedēļas sabata, jo viņš bija līgojamais upuris, kas bija pirmais auglis no visas ra?as. (2.Mozus 29:24-27; see also 3.Mozus 7:30, 34; 8:27, 29; 9:21; 10:14, 15; 14:12, 24; 23:11-20; 4.Mozus 5:25; 6:20; 18:11, 18).

2. Mozus 29:24-27. 24 un to visu liec Ārona rokās un viņa dēlu rokās un līgojot to dari par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 25 Tad paņem to no viņu rokām un sadedzini to uz altāra virs dedzināmā upura par patīkamu smaržu Tā Kunga priekšā, par uguns upuri Tam Kungam. 26 Tad ņem krūts gabalu no auna, kas upurēts Ārona iesvētīšanai, un nes to kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; un šī būs tava daļa. 27 Un iesvētī līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci, kas bija cilāts un līgots no Ārona un viņa dēlu iesvētīšanas auna.

Līgojamais Upuris parasti tika pienests 9. No rīta jeb trešajā stundā. Viņš gaidīja uzbraukšanu debesīs, un tieši šī iemesla dēļ Kristus Marijai, kad viņa viņu ieraudzīja, teica: "nepieskaries man".

Jāņa 20:1,15-17 Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. 15 Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: "Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!" 16 Jēzus viņai saka: "Marija!" Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: "Rabuni" (tas ir: mācītājs)! 17 Bet Jēzus viņai saka : "Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.".

Tikai tad, kad viņš bija pieņemts kā upuris un kad viņš bija atgriezies, viņš atļāva sev pieskarties. (John 20:27).

Pirmā nedēļas diena, Svētdiena jeb Līgojamais Upuris, nav Svētā Diena, bet tā ir jāievēro, jo tā aizsāk skaitīšanu līdz Pentakostam.

Gan Pasā Svētki, gan kūļu diena astronomiski ir pilnā mēnesī un ir saistīti ar lunāro ciklu, Ne Svētās Tauru Dienas, nedz Grēku Nožēlas Dienas nav daļa no svētkiem, kas iekļauj sevī upurēšanas sistēmas.

Gadā ir trīs svētki:

2. Mozus 23:14 14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus

Tie ir:

5. Mozus 16:16 16 Trīs reizes gadā visiem vīriem jārādās Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš izraudzīs: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos. Tomēr tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā,

Tie, kas piedalās svētkos, lai neparādās tā Kunga, Jahves priekšā ar tukšām rokām:

5. Mozus 16:17 17 bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis.

Gadā ir trīs reizes, kad jāpienes upuri. Tas ir jādara katru trīs svētku pirmās dienas sākumā jeb pirms rītausmas.

2. Mozus 23:18 18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.

Pavēlētie ziedojumi nevar tikt pieprasīti no kristiešiem katrā Svētajā Dienā vai iknedēļas sapulcēs. Brīvas gribas ziedojumi ir strap Dievu un cilvēkiem, un tos var pienest jebkurā laikā, taču tie ir jāpienes bez jebkādām uzspiešanas formām.

Tauru svētki tiek saukti par Piemiņas Sabatu jeb Svēto Sanākšanu (3.Mozus 23:24). Grēku Nožēlas Diena tiek saukta par Sabatizēto Sabatu un Svēto Sanākšanu (3.Mozus 23:27-32). Abas šīs dienas tiek sauktas par Svētajām Dienām, nevis par svētkiem.

4. Mozus 10:10 nosaka gadījumus, kad tiek pūstas taures. Tas notiek visos Jaunajos Mēnešos, Sabatos un Svētajās Dienās, kad tiek pienesti dedzināmie un miera upuri.

Bībeliskās Svētās Dienas un S'vetkli ir atrodamas 3. Mozus 23, un tur mēs varam atrast arī pilnīgāku izskaidrojumu attiecībā uz 2. Mozus Grāmatu. 2. Mozus 23 paplašina 2. Mozus 20, un 3. Mozus 23 paplašina 2. Mozsus grāmatas. 4. Mozus 15, 28 un 29 paplašina abas šīs grāmatas, Jaunos Mēnešus tajā skait. Tālākas atkārtošanas un paplašināšanas notiek 5. Mozus 5 un 14. Nodaļās.

Kristus spēks attiecas uz spēku ievērot bauslību Svētajā Garā un tātad, caur žēlastību. Kristus ievēroja visus sabatus, Jaunos Mēnešus un Svētkus. Arī apustuliskā baznīca ievēroja Sabatus, Svētkus un Jaunos Mēnešus (Col. 2:16), un to draudze ir darījusi vairāk kā divus tūkstošus gadu. Tūkstošgades tautas arī ievēros Sabatus, Jaunos Mēnešus un Svētkus (Isa. 66 23; Zech. 14:16-19).

Saikne starp svētkiem un upuriem, kas pieminēta 5. Mozus 12:8-14, tika atmesta kopā ar saikni starp upuriem un iknedēļas sabatu. Nevbiens nevar sasaistīt kalendāru un upurēšanas bauslību, neiekļaujot arī citus bauslības aspektus, sabatu ieskaitot. Visa Dieva Vadībnas sistēma tika atbrīvota no upurēšanas sistēmas, ieskaitot Sabatu un Svēto Dienu sistēmas. Paši Pasā svētki tika ieviesti pirms Sinaja kalnā tika dota bauslība. Pasā svētku upurjērs ir Kristus, un neviens dzīvnieku upuris tagad nevar nomazgāt mūsu grēku.

Viss process, kurā izredzētie tiks ievesti kristietībā, ir noteikts Svēto Dienu sekvencē, kas rit līdz pat vispārējai augšāmcelšanai. Svētās Dienas nevar tikt atmestas līdz šo plāna daļu nobeidz Pēdējā Lielā diena. Katri svētki apzīmē turpinošos Dieva plāna daļu, kas vēl arvien ir nesadalīts. Svētki vēl arvien ir pastāvoši un nesadalīti. Bauslība bija nākamo lietu ēna (Heb. 10:1). Ēna norāda uz realitāti, tā nav atņemta no tās.

Īpaši šī ēna ir saistīta ar upuri, nevis ar svētkiem. (Heb. 10:1-10)

Bībele uzskata, ka svētku apgānīšana rodas notiem, kuri draudzē sevi atmet Baāla kļūdu labā un pazūd Koras sadumpošanās laikā. (Jude 11-12). Citiem vārdiem, tie māca, lai savervētu un sagroza svētkus, kā arī bauslības un liecības izpratni. Viņos nav gaismas (Isa. 8:20 KJV) vai ausmas (RSV). Viņi ir divkārt miruši un iznīkuši. Šie cilvēki, bez Gara, pēdējās dienās radīs šķelšanos (Jude 19). Tātad, Koras dumpošanās ir nepārtraukts process pret Dieva vārdu.

Izredzētie tiek tiesāti pēc viņu zināšanām par Vienīgo Patieso Dievu. Caur Dieva pazīšanu (Jer. 9:24) nāk bauslības izpratne, un tā tiek ielikta cilvēka prātā un sirdī.

Būtība jau nav Sabatā, Jaunajos Mēnešos, vai bauslībā, lai ievērotu derību. Tas ir fakts, ka Dievs Tēvs ir Vienīgais Patiesais Dievs (Jn. 17:3; 1Jn. 5:20), un Viņš vienīgais ir Nemirstīgs (1Tim. 6:16).

Kāds var ievērot Sabatu un tik un tā būt ķeceris. Ja jūs stipri neturaties pie šī patiesības, jūs tiksiet izslēgi no izredzētajiem un nodoti spēcīgiem maldiem un ticībai meliem. (2Thess. 2:11). Marshala Bībele to tulko kā melu darbību, tā, ka viņi tic meliem. Viņi nevarētu izprast, pat ja viņi vēlētos redzēt savu kļūdu. Dieva plāns un secība ir atklāts svētkos kā Bībeles rituālos.

Modernā Kristietība neatzīst svētkus un ir bez virzības un izpratnes attiecībā uz bībelisko plānu. Modernās baznīcas neņem vērā tās instrukcijas, kuras Bībele dod, lai pasargātu sabiedrību caur ģimenes struktūru. Centralizēta vadība nevar aizstāt ģimenes un aizsargājošo Jubilejas zemju sistēmu. (Mic 4:3-4)

Baušļi, kas nosaka svētkus, Pentatēhā atkārtojas piecas reizes - no 2. Mozus grāmatas līdz 5. Mozus grāmatai. Pirmā reize ir atrodama 2. Mozus grāmataā vairāku nodaļu garumā. 2. Mozus 20 apskata Desmit Baušļus, kas tiek atkārtoti arī 5. Mozus grāmatā 5. Nodaļā. 2. Mozus grāmata 21 apskata jautājumus par laulībām, mājsaimniecību un ģimenes atbildību, kas paplašina šo struktūru uz visām sabiedrības daļām. 2. Mozus 22. Nodaļā apskatītas īpašuma tiesības un saistības desmitā baušla ietvaros. No 2. Mozus 23:10 tiek apskatīts 4. Bauslis, un ;seit tiek norādīta tā struktūras attiecināšana uz sabiedrību. Tas neattiecas tikai uz nedēļu, tas iekļauj Jubileju un pilnīgu Sabatisko sistēmu. 2. Mozus 12 ir apskatīti Pasā svētki.

Šie bija tā Kunga svētki, un Viņš tos sauca par saviem svētkiem (3.Mozus 23:2). 3.Mozus 23 un 2. Laiku 2:4 tie tika saukti par tā Kunga svētkiem. Arī 4. Mozus 15:3 un 29:39 tiek lietots termins tavi svētki. Negatīvā aspektā Jesajas 1:14 un 5:12 tiek lietoti vārdi jūsu svētki. Svētki nebija sekulāri vai zemes dzīves radīti. Tie loģiski nevarēja tikt mainīti vai atmesti, kamēr netiek atmests vai mainīts Pestīšanas Plāns, ko tie atspoguļo.

3. Mozus 23:2-44 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki: 3 sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. 4 Šie ir Tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos: 5 pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir Tā Kunga Pashā svētki. 6 Un piecpadsmitajā dienā tanī pašā mēnesī ir Tā Kunga Neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi. 7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt. 8 Un jums būs septiņas dienas upurēt Tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt." 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. 11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata. 12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam. 13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna. 14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam. 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim. 21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos. 22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūrus, nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" 23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 24 "Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci. 25 Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri." 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri. 28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus. 30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus. 31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!" 33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 34 "Runā uz Israēla bērniem un saki: piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs Būdiņu svētki, septiņas dienas ilgi, Tam Kungam. 35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā. 36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri Tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēlreiz sasaukta svēta sapulce, un Tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kurā lai neviens nekādu darbu nestrādā. 37 Šie ir Tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri Tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upurus, kā tas iekrīt ikvienai dienai, 38 atskaitot Tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visus jūsu labprātības upurus, ko jūs dodat Tam Kungam. 39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt Tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet sabatu, un astotajā dienā arī turiet sabatu. 40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eifratas apses, un jums būs Tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas. 41 Un šos svētkus jums būs svētīt Tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm; septītajā mēnesī jums tos būs svētīt. 42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās 43 tāpēc, lai jūsu pēcnācēji zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs." 44 Un Mozus noteica Israēla bērniem Tā Kunga svētku laikus.

Mesija bija primārā un būtiskākā daļa no Dieva pļaujas, kā to ayyēlo Pasā svētki un Līgojamais Upuris, taču viņš pirms - eksistēja kā Izraēla Elohims, pakļauts savam Elohimam, kas bija Eloah. Šādā veidā viņš deva Mozum bauslību un ar viņu runāja aci pret aci.

Mozus nerunāja ar Dievu (Tēvu Eloah jeb Theon). Jānis skaidri pasaka, ka neviens cilvēks nav redzējis Dievu (Theonu) (Jn. 1:18). Tas bija viņa Elohims, kas tika saukts par Klātbūtnes Eņģeli jeb Lielās Padomes Eņģeli (Isa. 9:6 LXX).

Dieva svētki tika doti Kristum, un Kristus saglabā un pastiprina šīs struktūras savos izredzētajos cauri visām tautām mileniālajai struktūrai. 4. Mozus 28&29 ietver vienīgo pilnīgo sarakstu. Tas sevī iekļauj ikdienas, ikvedēļas, ikmēneša un ikgadējos upurus un ziedojumus. Upuri tika pienesti dēļ tā, kas mēs esam, tas ir, tādēļ, ka mēs esam neatņemami grēcīgi un upuri tika pienesti par to, ko mēs esam izdarījuši nepareizi.

Kristus ir tas pats vakar, šodien un rīt (Heb. 13:8). Dievs ir nemainīgs (Mal. 3:6; Jas. 1:17). Tādēļ, neviena diena, kas cilvēcei noteikta kā svēta, nemainās.

Sabati, Jaunie Mēneši, Svētās Dienas un Svētki ir tikuši pārdomāti apspiesti. Tas ir apsolījums, ka pats Dievs ir devis caur praviešiem. Dievs runāja caur pravieti Āmosu un salīdzināja pēdējo dienu Izraēlu ar augļu grozu (Amos 8:1). Galvenais elements ir nepaklausība Dievam. Sods par nepaklausību Dievam ir tāds, ka Sabati un svētki tiek pārvērsti sērās.

Tam seko Jahves vārda bads (Amos 8:11-14), un dēļ Vienīgā Īstā Dieva dabas neizpratnes (Jn. 17:3; 1Jn. 5:20) cilvēki tiek sodīti. (Hos. 8:5-9). Pat dēmoni zina, ka Dievs ir viens, un viņi trīc (Jas. 2:19). Izraēlam ir rakstītas lielas lietas par Dieva bauslību. Viņi uzskatīja to par svešu bauslību ar pirmā baušļa pārkāpšanu un grēka vairošanu viņu dievkalpojumos (Hos. 8:11-14).

Visa Jāņa 6. Nodaļa ir tāda simbolisma sekvence, kas noved pie sagatavošanās un Pasā svētkiem. Katrā Jāņa 6. Teikumā ir ietverta īpaša jēga, un īpaša jēga ir arī tajā, kā tas sagatavo ikvienu viņa aicinājumam, viņu ielikšanu izredzēto vidū un cilšu vidu kā daļai no 144 000, un lielajam skaitam divpadsmit apustuļu, kā cilšu tiesnešu, vadībā.

Jāņa 6:53-54 53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. 55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. 56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.

Mūžīgajai dzīvei ir trīs elementi. Šie elementi netiek parasti apskatīti ar tā Kunga Mielastu. Pirmie divi elementi nāk no Jāņa 17:3.

Šie ir tie trīs elementi, kas jums nepieciešami, lai jums būtu mūžīgā dzīvība. Visi šie trīs elementi tiek noteikti paklausībā. Paklausība vienīgajam īstajam Dievam ir paklausība Viņa baušļiem. (Deut 4:2, 6:17, 8:6, 10:13, 28:9; Ps 119:115. Mt 19:17). Svētie ir tie, kas ievēro Viņa baušļus. (Rev. 3:10; 12:17; 14:12). Nespēja turēt baušļus nes sodu.

Romiešiem 2:27 27 Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs.

Bauslības ievērošana ir nepieciešams prerekvizīts Svētā Gara paturēšanai. Bez Svētā Gara jūs nevarat ieiet Dieva Valstībā un iegūt mūžīgo dzīvību. Tāpat tas ir arī ar šiem trijiem ticības elementiem. Tajos jums jāpiedalās caur paklausību. Paklausība tam iekļauj baušļu ievērošanu un to noteikumu ievērošanu, kurus Kristus noteica Pasā svētkiem. Ja jūs neņemat dalību šajā ceremonijā, jums nav daļas Jēzū Kristū. (Jn 13:8).

Pirmā tā Kunga Mielasta ceremonija ir kāju mazgāšana. Kāju mazgāšana tika uzskatīta par viesmīlības aktu, kad ieradās ciemiņš. Cilvēki parasti bija mazgājušies, taču viņi bija staigājuši pa ielām, un ar šādu rīcību saimnieks lika justies viņiem ērti. Viesiem tika iedots trauks un ūdens. Kāju mazgāšana parasti notika pēc ierašānās vai pirms ēšanas, kad viesi bija atspiedušies pret galdu. Nepatika pret šo uzdevumu simbolizē to, ka nevienam nepatīk darīt kalpa darbu citu cilvēku labā.

Jāņa 13:6-8 6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?" 7 Jēzus atbildēja viņam: "Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi." 8 Pēteris Viņam saka: "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Jēzus atbildēja viņam: "Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis."

Mēs, iespējams, visi ļoti labi zinām šos vārdus. Pēteris negribēja, lai viņam mazgātu kājas ļoti laba iemesla dēļ. Pēteris gribēja Ķēniņu Mesiju. Viņš neizprata Grēku Izpirkšanas Dienu. Viņš neizprata, ka Augstais Priesteris linu apģērbā iet izpirkt un upurēt. Tad viņš pārvilka jaunas drēbes. Viņš neizprata, ka ir divas Mesijas: viena, kas ir zems, linu audeklā tērpts, un otrs, kam būs Ķēniņa drēbes. Viņš gribēja kādu, kas valdītu, līdzīgi Dārijam vai kādam no Persiešiem, vai Cēzaram. Viņš vēlējās nosēdināt Jēzu Kristu uz Cēzara troņa, lai viņš valdītu pār šo pasauli tik pat netaisni, kā to darīja Cēzars, bet tikai no Jeruzālemes.

Pēteris teica: "Tu nemazgāsi man kājas!" Tomēr mums ir jāļauj mazgāt savas kājas; tas simbolizē, ka Kristus mūsu dzīves nomazgā tīras nepārtraukti, ja mums ir daļa pie Viņa Valstībā un pie visa tā, ko viņš dara. Ja mēs to darīsim, mēs iemantosim valstību tāpat kā viņš. Pēteris apzinājās šī akta svarīgumu, taču ne tā nozīmīgumu.

John 13:9-11 9 Sīmanis Pēteris saka Viņam: "Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!" 10 Jēzus saka viņam: "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi." 11 Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: "Ne visi jūs esat tīri."

Mums ir tikai jānomazgā mūsu kājas, jo mēs jau vienreiz esam nomazgāti ar ūdens kristību, un tā mēs uz visiem laikiem un pavisam esam tīri. Viss, kas mums ir nepieciešams, tā Kunga Mielastā mums ir jānomazgā mūsu kājas. Katru gadu, garīgi runājot, ejot pa dzīves taku, mēs sakrājam grēkus, un mums ir nepieciešams atjaunot kristības derību. Mums atkal ir jānomazgājas. Kad mēs mazgājam kājas, mēs simboliski izdarām šo nomazgāšanos vēlreiz.

Jāņa 13:12-17 mēs atkal redzam šo koncepciju.

Jāņa 13:12-17 12 Kad nu viņš viņu kājas bija mazgājis, tas paņēma savas drēbes un atkal apsēdās. Tad viņš sacīja: "Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis? 13 Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu. 14 Ja nu es, jūsu Kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas vits citam kājas mazgāt. 15 Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!

Šie vārdi šeit ir doti tādēļ, lai mēs izprastu, ka šeit ir simbolisms, kurš mums ir jāzina.

Koncepcija ir tāda, ka ja Kungs un Skolotājs ir mazgājis savu mācekļu kājas, arī jums vajadzētu mazgāt vienam otra kājas sekojot Kristus pavēlei. Parasti mums tas ir jādara pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā. Tā nav Svētā Diena, taču tas ir jāatceras, jo šajā naktī viņš tika nodots, un mācekļi dzēra vīnu un ēda maizi, lai saņemtu mūžīgo dzīvību.

Jāņa 6:53-56 53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. 55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.

1Korintiešu 11:23-28 23 Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, 24 ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, - 25 tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. 26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. 27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. 28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.

Tā bija pirmā mēneša četrpadsmitās dienas nakts, un mums ir jāpiedalās miesā. Mums ir jāsoda mūs pašus, jo tā noliegšana nes sodu. Šajā kalpošanā nevar lietor raudzētu maizi (Ex 23:18) 2. Mozus 34:25 parāda arī to, ka, lai arī Neraudzētās Maizes Svētki nav sākušies, šajā kalpošanā nevar ēs raudzētu maizi.

2. Mozus 34:25 25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pashā upuri.

Neraudzēta maize tika upurēta ikdienā, un tā bija daļa no upurēšanas sistēmas. Mesija bija pieņemams upuris, un tagad mēs, derības turētāji, esam upuri.

Tas attiecas uz Pasā un Neraudzētās Maizes Svētkiem. No Līgojamā Upura pienešanas mēs sākam skaitīt Pentakostu. Šis ir septiņu nedēļu periods, un svētki, kā arī Svētā Diena ir piecdesmitajā dienā. Pentakosts nozīmē "skaitīt līdz piecdesmit". Gan Līgojamais upura, gan Pentakosta kalpošanas notiek 9. No rīta, jeb trešajā stundā. Pentakosts ir pirmā raža no augļiem, un garīgi tas attiecas uz cilvēku ražu.

Tas turpinās septiņus ikgadējos zemes sabatus, kuros ir septiņi gadi, un tas galu galā noved līdz Jubilejai.. Šo septiņu pilno nedēļu gaidīšana, jeb pilno sabatu nogaidīšana, attiecas uz septiņu gadu cikliem un Jubileju sistēmu.

Pielietošana

Ikgadējās svētās dienas ir atrodamas 3. Mozus 23:1-44; 5. Mozus 16:1-16 un 4. Mozus 28 & 29. Šīs ikgadējās Svētās Dienas atspoguļo tā Kunga pestīšanas plānu. Tās ir obligātas un nes specifiskas prasības kā zīmes strap Dievu un Viņa tautu. Svētā Diena tiek uzskatīta par sabatu. Pastāv trīs ikgadēji svētki, un tas ir aprakstīts 2. Mozus 23:14. Upuri ir jāpienes pirms pirmās svētku dienas rīta, kā pieminēts 2. Mozus 23:18; 5. Mozus 16:16-17; 2Laiku 8:13.

Tā Kunga Mielasts nav Svētā Diena un tā ir sagatavošanās diena Neraudzētās Maizes Svētkiem. Tā ir jāievēro, lai iegūtu mūžīgo dzīvību pirmajā augšāmcelšanā (Jn. 6:53-54). Pentakosts ir jāsvin kā svētki (nedēļu) (2.Mozus 34:22; 5.Mozus 16:10, 16). Tabernakļa svētki ir jāsvin tā, lai visi varētu dzirdēt un mācīties (3.Mozus 23:34; 5.Mozus 16:13, 16; 31:12). Tauru un Grēku Nožēlas Dienas ir dienas, nevis svētki (3.Mozus 23:24, 27).

Septītā Gada Zemes atpūta

Tas sevī iekļauj:

Šī likumdošana kombinē moralitāti ar ekonomiku un vides aizsardzību.

Šajos septiņu gadu ciklos, ko sauc par septenatu jeb shemittah, mums Tabernakļa svētkos ir jālasa Dieva bauslība.

5. Mozus 31:10-13 10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā, 11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus, 13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu."

Visa Dieva sistēma aizsargā cilti, ģimeni un indivīdu. Jubileja un tās desmitās tiesas sistēma, tās sabati, aizliegumi piedzīt parādu, ir novārtā atstāti principi.

Mēs lasām bauslību, lai cilvēki, kuri nav to izpratuši, varētu to dzirdēt.

Visa zeme pieder Dievam, un mums tā ir tikai uzticēta.

3. Mozus 25:23 23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.

Tas, kas tiek saukts par "Svēto Zemi", neattiecas tikai uz zemes gabaliem. Dievam pieder viss, un Jubilejas sistēma ir domāta cilvēces labumam, tā domāa visai cilvēcei, lai arī kur atrastos mūsu ģimenes īpašumu robežas. (5.Mozus 28:32 )

Mēs nedrīkstam teikt, ka zeme un upes pieder mums.

Ecēhiēla 29:9 9 Tad Viņš man atbildēja: "Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz'

Zeme pieder Dievam, un ja mēs nedosim zemei atpūtas gadu katru septīto gadu, Dievs to izdarīs uz mūsu rēķina.

3. Mozus 26:34-35 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.

Zemei, kam mēs neesam devuši atpūtu, tā tiks dota, pārņemot to no mums, un atstājot mūs izpostītus. Tā ir daļa no pilnīgās sabatiskās sistēmas, un tas, tāpat kā septītās dienas sabats, nevar tikt atcelts vai pārmainīts. Kāds tad ir iemesls šādiem galējiem mēriem?

3. Mozus 26:14-14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus

Mūsu personiskā uzvedība, tāpat kā mūsu nevērība pret zemi un vidi, var likt mums tapt izgrūstiem no zemes.

3. Mozus 18:25-30 25 Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. 26 Bet jums būs pasargāt Manus likumus un Manas taisnās tiesas, un nekā nedariet no visām šīm negantībām, ne iedzimtais, nedz svešinieks, kas mīt jūsu vidū. 27 Jo visas šīs negantības ir darījuši šīs zemes ļaudis, kas pirms jums bijuši, tāpēc zeme ir apgānīta. 28 Ka šī zeme jūs neizspļauj, kad jūs to padarāt nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi tautas, kas pirms jums bija. 29 Jo ikviens, kas kādu no šīm negantībām darīs, arī tās dvēseles, kas to darījušas,- tās lai tiek izdeldētas no savas tautas vidus. 30 Tāpēc sargājiet Manus norādījumus, ka jūs nedarāt pēc negantības ieražām, ko tie pirms jums ir darījuši, neapgānieties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

Derības laušana, kas attiecas uz daudz vairāk kā desmit baušļu ievērošanu, nes attiecīgu sodu:

3. Mozus 26:43 43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi.

Pilnīgās derības, ko mūsu tēvi no Dieva saņēma pie Sinaja kalna (2.Mozus 24:3), lau;šana, nes savu sodu. Mēs atkal esam samierināt ar Viņu Garā mūsu kristībās, un mēs vēlamies to ievērot, jo mēs mīlam Vienīgo un Īsto Dievu.

Grāmatā Antiquities of the Jews, X nodaļā xi, Jāzeps raksta:

"Gajs Cēzars, otrās reizes imperators, tika ordinēts, un visa jūdu zeme, izņemot Joppu, ikgadus maksā nodevas Jeruzālemes pilsētai, izņemot septīto gadu, kuru viņi sauc par Sabatisko Gadu, jo tad viņi nesaņem nedz augļus no saviem kokiem, nedz sēj savus laukus; un viņi otrajā gadā maksā nodevas Sidonai [tā sabata perioda] ceturtās daļas apmērā no tā, kas bija iesēts."

Viņi lūdza Hirkānu (Hyrcanus), Aleksandra dēlu, lai viņiem nebūtu jāmaksā nodeva ANT XI viii, 5. Jāzeps grāmatā "Histories of the Jews" b, 5 nodaļā raksta, ka Tacitus, liekas, ir iebildis, ka septītajā gadā jūdi nodevušies dīkdienībai.

"Visiem ir zināms, ka viņi atpūšas septītajā dienā; jo tajā dienā viņi atpūšas no saviem darbiem. Bez tam, viņi stāv dīkā arī katru septīto gadu, it kā gūtu apmierinājumu no slinkas dzīves."

Mums ir teikts, ka šis senais likums 3. Mozus 26:3, 4 (2Chron. 36:21) ir ticias atstāts nevcērībā, un ka jūdas izsūtījums kompensēja zemei šo nevērību. Ja mēs to nedarīsim, Dievs dos mūsu zemei atpūtu.

2Laiku 36:20-21 20 Un viņš aizveda gūstā uz Bābeli visus, kas bija paglābušies no zobena; tur tie kļuva viņam un viņa dēliem par vergiem, līdz kamēr iesākās persiešu ķēniņa valsts vara, 21 lai piepildītos Tā Kunga vārds, kas bija teikts ar Jeremijas muti: "Līdz kamēr šī zeme būs izdzīvojusi līdz galam savus sabata gadus!" Visā tanī laikā, cik ilgi tā bija izpostīta, tā gulēja mierā, kamēr piepildījās septiņdesmit gadi.

Jeremijas 29:10 10 tiešām tā saka Tas Kungs: kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu Savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.

Kā apsolīts, viņi atgriezās apsolītajā zemē, kad zeme bija saņēmusi neievērotos sabatus. Daudzi Dieva apsolījumi ir saistīti ar Viņa bauslības ievērošanu pareizā kārtībā un laikā. Mēs nevaram neko mainīt balstoties uz mūsu pieņēmumiem, ka mēs zinām labāk, vai sekojot mutiskām tradīcijām.

No Jāzepa rakstītā mēs varam redzēt, ka jūdi kaut kādā veidā bija atsākuši ievērot septītā gada sabatus. Tie netika ievēroti pareizā veidā un pareizos gados. Lai gan jūdi ievēroja iknedēļas sabatus, tie neievēroja bauslību.

Galatiešiem 6:13 13 Tikai viņi, kas apgraizīti, paši netur bauslību, bet prasa, lai jūs pieņemtu apgraizīšanu, ka viņi ar to, kas noticis pie jūsu miesas, varētu lepoties.

Dievs visu izdara laikā.

2. Mozus 12:41 41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes

Mums labāk vajadzētu darīt to, ko Dievs vēlas, pēc Viņa saraksta, un vajadzētu beigt izdomāt savas sistēmas, kas ir pretrunā Viņa Likumiem, kas domāti mūsu labklājībai.

Sociāli ekonomiskā likumdošana, kas šeit apskatīta, paredz, ka ikvienam ir jāsaņem daļa no ģimenes privātā īpašuma, kas tiek uzturēts uzticībā un mūžīgi. Tas tiek saņemts par neko. Par brīvu.

Zeme nekad nevar tikt pārdota (3.Mozus 25:23), tā katru Jubilejas gadu atgriežas ģimenes rīcībā. Zeme tika izlozēta pēc tam, kad tika izmērīta un novērtēta tās vērtība.

Jozuas 18:1-9 Tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo, un tur viņi uzcēla Saiešanas telti, kad viņi bija zemi sev pakļāvuši. 2 Bet vēl Israēla bērnu vidū palika septiņas ciltis, kurām vēl nebija savas īpašuma daļas. 3 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris? 4 Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis. 5 Viņiem tā būs jādala septiņās daļās; Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos. 6 Tad jums zeme jāuzraksta septiņās daļās un jāatnes man, lai es Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, varu izmest meslus. 7 Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, Tā Kunga priesterība ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts ir saņēmuši savus īpašumus Jordānai pret rītiem, kurus viņiem iedevis Mozus, Tā Kunga kalps." 8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: "Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā." 9 Tad tie vīri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas Šīlo nometnē.

Apraksti par zemes piešķiršanu izlozes veidā turpinās līdz:

Jozuas 19:51 51 Šie ir tie īpašumi, kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, kā arī Israēla bērnu cilšu galvenie, mezdami meslus Tā Kunga priekšā Šīlo nometnē pie Saiešanas telts durvīm. Un tā viņi pabeidza sadalīt zemi.

Bēgļu pilsētas tika ieskaitītas šajā izlozē starp ciltīm.

Jozuas 20:2-9 2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu, 3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja. 4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot. 5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar. 6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis." 7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī. 9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

Arī Levīti saņēma savas mājas un ganības izlozes veidā, noteiktas ģimenes saistot ar noteiktām ciltīm. (Josh. 21:1- 45).

Par zemes produkciju bija jāmaksā nodokļi, tie nebija jāmakssā tikai par to, ko patērēja ģimene. Pati zeme bija brīva no nodokļiem, mantojuma nodokļa un visāda veida pašreizējo nodokļu sistēmām. Tās nav nekas cits kā konfiskācija. Zādzība. Tāpat kā ilgtermiņa interešu procenti, ko uzliek aizevējsabiedrības.

Tas ir tas, ko mēs esam pieprasījuši no Dieva, tā vietā lai dzīvotu zem viņa brīnišķīgās bauslības, kas dod brīvību un ekonomisku drošību.

2Samuēla 8:4-20 4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus. 5 Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru. 6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja. 7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.

Mēs esam noraidījuši Dievu caur Viņa likumdošanas sstruktūras noraidīšanu, kas mūs vada. Mēs esam saņēmuši to, ko prasījām.

8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara. 9 Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku, 10 tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti. 11 Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis, 12 proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām. 13 Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru. 14 Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja. 15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā. 16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks. 17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis. 18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri."

Vienalga, vai zem individuāla karaļa, vai centralizētas valdības sistēmas, mēs būsim kalpu lomā. Tā tas notiek dēļ pārmērīgās valdības nodokļu sistēmas un parādiem, ko izraisa valdības monopoli. Lai arī finansiāla, tā tomēr ir īsta verdzība.

Dieva nodokļi ir balstīti tikai uz ikgadēju produkcijas palielinājumu, nevis uz īpašumu, ne arī uz tiem veidiem, no kā cilvēks dzīvo. Tie netiek uzlikti arī kā uzkrājoša nasta, kas beigu beigās pārņem tos, kas ir parasti patērētāji. Tas viss rada nodokļus par pārdošanu, precēm, pakalpojumiem, un neviens lno šiem nodokļiem nav spējīgs uzturēt pašreizējo valdības sistēmu.

Tas ir pravietiski.

Parādu atlaišana

Gandrīz ikviens dzīvo ar stresu radošu parādu nastu un neziņas mākoni, ko tas rada. Dieva sociāli ekonomiskais līgums aizliedz ilgtermiņa parādus un legalizē bezprocentu kapitālu.

5. Mozus 15:1-16

Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ.

Būtība visiem parādiem strap izredzētajiem septītajā gadā ir jābūt atlaistiem. Atlaišanas veids ir tāds, ka piedzinējs nepieprasa piedzenamo pārpalikušo summu.

3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu.

Mēs varam iekasēt parādus no tiem, kas nav izredzētie, un ja mēs šiem likumiem sekotu pareizi, starp mums nebūtu nabago.

6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.

Mūsu paklausība šai pilnīgajai sociaļi ekonomiskajai sistēmai nesīs svētības un aizsardzību.

7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā.

Likums, ko mēs šeit apskatām, aizliedz ilgtermiņa parādu radīšanu un aizdošanu, un šis ir vienīgais likums, kas vispār pieļauj kredītu. Šis kredīts ir tāds, kas mums nepieciešams vajadzības brīdī, un nav mūsu vēlmju apmierinājumam.

9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi.

''Šī kredīta došana ir obligāta pat tad, ja septītais atlaišanas gads ir tuvu, un persona nebūs spējīga daudz atdot, ja vispār ko varēs. Mums tik un tā ir jādod, ja mēs to spējam, un ja tas ir nepieciešams.

Ja trešā desmitā tiesa ir pareizi iedibināta, sabiedrība kā grupa ņems dalību šajā kredītā, kā aŗī tā normālā atmaksā.

Tomēr, izmanība ir jāpievērš tam, ka naudas mīlestība ir visa veida grēku avots.

11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.

11.Pantā vārds "nabags" ir 'ebyown {eb-yone'}, kas nozīmē atrasties vajadzībā ( it sevišķi emocionāli)":

1) vajadzībā, pilnīgā nabadzībā,

2)apspiesta un nelaimīga persona

3) cilvēks, kuram vajadzīga palīdzība, atbrīvošana no grūtībām, it sevišķi Dieva atbrīvošana

Mūsu uzdevums ir aizdot balstoties uz septītā gada atlaišanas tuvumu. Tas nozīmē, ka mēs aizdodam balstoties uz mūs aizņēmēja spēju atdot tad, kad septītais gads nāk uz beigām. Mums ir jāaizdod tik, cik mēs spējam, nevis pēc beziemesla prasībām, un mums ir jāpiedod tiem, kas nevar atmaksāt, neskatopties uz tiem apstākļiem, kas radušies.

12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.

Daži cilvēki var nebūt spējīgi tikt galā ar savām finansiālajām siastībām. Dažos gadījumos tie var zaudēt savas zemes un spēju nodrošināt sevi un savas ģimenes. Tas viņiem var beigties ar kalpošanu citiem, taču arī viņiem ir jāsamaksā pēc viņu atbrīvošanas septītajā gadā. Tā nav verdzība, kā tas vispārēji tiek uzskatīts, bet tas ir iznstrukciju periods darba devējam, kam ir jāmaksā par darbu atbrīvošanas dienā.

13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.

Ja ir vēl palikuši daži sabata periodi līdz Jubilejai un ģimenes zemju atdošanai, cilvēks var pieprasīt palikt kalpošanā mūžīgi.

16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei.

Šis redzamai, "caurms ausīs" ir kauna zīme cilvēkam, kurš nav spējīgs nodrošināt sevi.

Bez sēšanas un ražas novākšanas aizlieguma septītajā gadā, ir vēl daži citi noteikumi attiecībā uz stādīšanu un ražas novākšanu.

3. Mozus 19:23-25 23 Un, kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus ēdamu augļu kokus, tad jums to augļi ir jātur it kā neapgraizīti; trīs gadus turiet tos par neapgraizītiem, un jums nebūs tos ēst. 24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri Tam Kungam. 25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!

Kad tiek iestādīti augļu koki, no tiem ražu nedrīkst ievākt pirmos trīs gadus. Tas palīdz nostiprināt jaunos augļu kokus. Visa ceturtā gada raža pilnībā tiek nodota priesteriem, kuri ir vadītāji.

4. Mozus 5:9 9 Tāpat visi cilājamie upuri no Israēla bērnu svētītām dāvanām, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek."

Novājinošajiem parādu efektiem, no kuriem cieš gandrīz ikviens, vajadzētu nosodīt pašreizējo sistēmu, kas nav mainījusies.

Nehemijas 5:1-5 Bija izcēlusies liela ļaužu un viņu sievu brēkšana pret saviem brāļiem, jūdiem, 2 jo bija, kas sacīja: "Mēs kopā ar saviem dēliem un meitām esam daudz. Gādājiet, ka mēs saņemam labību, lai mēs paēstu un dzīvotu!" 3 Bija arī tādi, kas sacīja: "Mums jāieķīlā savi tīrumi un savi vīna dārzi, un savas mājas, lai bada laikā dabūtu labību!" 4 Un vēl citi sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un vīna dārziem ķēniņa nodokļiem. 5 Bet mūsu miesas ir tādas pašas kā mūsu brāļu miesas, mūsu bērni ir tādi paši kā viņu bērni; un redzi, mēs piespiežam savus dēlus un savas meitas kļūt par vergiem, un dažas no mūsu meitām ir jau paverdzinātas, un mūsu rokām nav spēka, jo mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem!"

Praktiskais Pielietojums

Zeme pieder Dievam, un to nevar pārdot (Lev 25:23). To iemanto izlozes kārtībā (Jos 19:51) pēc ģimenēm (Jos 18:2). Septītajā gadā zemei ir jāatpūšas jeb jābūt papuvē. (Ex 23:10-11; Lev 25:1-7, 19-24)

Sestajā gadā mēs saņemam dubultu ražu, un šo uzkrāto pārtiku mēs ēdam sepītajā gadā (3.Mozus 25:21-22). Šajā gadā nav ikgadēja labības sēšana. Zemes pārējā raža nav novācama, tomēr to var ēst no dienas uz dienu (2.Mozus 23:10-11; 3.Mozus 25:1-7,19-22). Septītajā gadā nav desmitās tiesas, jo nav ražas. Vīna kopku apcirpšana septītajā gadā ir jāpārtrauc (3.Mozus 25:3-6). Šī gada beigās visiem parādiem garīgā izraēla beigās ir jātiek atlaistiem (5.Mozus 15:1-6), tomēr no svešiniekiem parādus var piedzīt (5.Mozus 15:3). Tie, kas kalpo par parādu atmaksu, ir jāatlaiž, izmaksājiot tiem dubultu algu. (5.Mozus 15:18). Kredīts ir daļa no šīs ekonomiskās likumdošanas (5.Mozus 15:9-10), tomēr tikai lai iegādātos to, kas ir vajadzīgs. (5.Mozus 15:8). Kredītam ir jābūt bez procentiem (2.Mozus 22:25; 3.Mozus 25:36-37; 5.Mozus 23:19; Neh. 5:7, 10; Ezek. 18: 8, 17).

Jubileja

Mūsu Jaunajā Derībā attiecībās ar Vienīgo Īsto Dievu caur Viņa Mesiju, mums ir jāievēro Jubilejas struktūras pilnīgā sistēma. Tā ir pilnīga ekonomiska, vides un morāli sociāla sistēma visai cilvēcei. Tā kā mums ir jāievēro šī sistēma šodien, kā tas var notikt, un kādi ir noteikumi pašreizējos apstākļos?

Iepriekš mēs redzējām, ka bija nepieciešams, lai Septītajos Sabata gados zemes atpūstos. Tā kā cilvēki neievāc ražu, tad netiek prasīts arī, lai tiktu maksāta desmitā tiesa. Visi mūsu parādi ir jāatlaiž, un šī gada beigās ir jāatlaiž visi vergi un strādnieki. Daudzgadīgie augļi, kuri izauguši, var tikt ēsti, taču ne novākti.

Jubilejas gads daļēji sakrīt ar septītā cikla septīto gadu, un tālāk ir nepieciešama zemju atgriešana ģimeņu īpašumā, turpinot zemes atpūtu, un baudot tikai daudzgadīgās vārpas no ikgadējās produkcijas.

Desmitā mēneša desmitajā dienā tiek pasludināta Jubileja. Tas nozīmē, ka pēdējā septiņu gadu cikla septītajā gadā, jeb četrdesmit devītajā gadā tiek pūsti ragi, un tiem ir jāizskan pār visu zemi, lai pasludinātu brīvību visiem iedzīvotājiem.

Jubilejas/Sabatiskā sistēma ir domāta visai cilvēcei un tā pasargā visas zemes ģimenes un visus cilvēkus tajās. Tā laizsargā dzīvību uzturošos aspektus attiecībā uz visu planētu. Ir jāievēro visa sabatiskā sistēma, un tas pasargās cilvēci no elkdievības efektiem. Dievs ir viens, un tikai Viņš Vienīgais ir suverēns pār Savu radību.

Jubileja sākas Grēku nožēlas Dienā, četrdesmit devītā gada, kurš ir sabata gads, septītajā menesī. Tas rada divus zemes sabatus, kas daļēji pārklājas. Tā kā sabata gads neļauj ievākt ražu, kas notiek pavasarī, rudenī nevar izdarīt nekādu sēšanu (Lev 25:20 ). Tā kā Jubileja beidzas rudenī, tad var sēt ražu, ko ievākt nākamajā pavasarī, un tas tik un tā ietver divu gadu ciklu kā četrdesmit devīto, tā arī Jubilejas piecdesmito gadu.

Dievam pieder viss, "Visa zeme", un Jubileju sistēma ir lvisai cilvēcei, kur vien atrodas mūsu ģimeņu robežas. (5.Mozus 28:32).

Zeme pieder Dievam, un ja mēs zemei nedosim atpūtu ik pa septiņiem gadiem, to dos Dievs uz mūsu rēķina.

3. Mozus 26:34-35 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.

Septiņi sabatu gadu cikli kulminējas Jubilejā un ģimenes mantojuma atdošanā.

Enciklopēdija Americana saka:

Jubilejas likums pilnībā bija Teokrātisks; tas aizstāvēja Jahves pilnību; tas nozīmēja, ka ebreji ir Viņa kalpi, un tādēļ tie nevarēja turpionāt palikt savu līdzcilvēku vergi; zeme piederēja Viņam, un ebreju ciltīm un ģimenēm tika tikai aizdota, tādēļ tie to nevarēja nodot pēc cilvēku iniciatīvas.

Izraelīti mantoto ģimenes īpašumu uzskatīja par svētumu. Tas ir redzams Nabaota sacītajā, kad viņš negribēja pārdot Ķēniņam Ahabam savu vīna dārzu. (1Kgs. 21:3).

2. Mozus 14:31 31 Tā Israēls redzēja lielo spēku, ko Tas Kungs bija parādījis pret ēģiptiešiem, un tauta bijās Tā Kunga un ticēja Tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.

Daži cilvēki Izraēļu viddū vienmēr ir ticējuši Jahvem, tam Kungam, un ievērojuši bauslību, kas tika ldota Mozum.

Taures tulkojumā ir domātas sudraba taures.

Šīs pašas taures tika izmantotas tad, kad seši priesteri gāja apkārt Jērika, Jozuas grāmatas 6. Nodaļā.

3. Mozus 25:9-10 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī

Visa Dieva bauslības sistēma aizsargās ģimeni, cilti un indivīdu. Jubileja un tās desmitās tiesas sistēma, tās sabati, parādu piedziņas aizliegšana, ir novārtā atstāta struktūra.

Šis likums ir ģimenes kontrakts ar Dievu, kas mūs pasargās, un kas pasargās planētu, kas mūs uztur, tomēr Dievs ir īstais zemes īpašnieks. (Lev 25:23)

Piecdesmitajā gadā zeme atgriežas tās īpašniekam vai pārvaldītājam un tās ciltij. (3.Mozus 25:10).

Ar izņēmumu attiecībā uz Levītu cilti.

5. Mozus 18:1-8 Lai priesteru levītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu nedz daļas, nedz īpašuma kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no Tā Kunga uguns upuriem un Viņa daļas, kas nestas Tam Kungam; 2 un lai tiem nav īpašuma savu brāļu starpā, Tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis. 3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus, vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis. 4 Un tev ir viņam jādod savas labības pirmā raža, sava vīna pirmie krājumi un savu olīvkoku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums. 5 Jo viņu Tas Kungs, tavs Dievs, ir izraudzījis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli stāvētu un kalpotu Tā Kunga Vārdā visas savas mūža dienas. 6 Un, ja levīts nāk no kādiem taviem vārtiem Israēlā, kur viņš mīt, un dodas, kurp viņa dvēselei labpatīk, uz vietu, ko Tas Kungs izraudzīs, 7 un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, Vārdā, tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv, 8 tad viņi lai ēd līdzīgu daļu no ienākumiem, klāt pie tā, kas tiem pienākas no tēvu pārdotā īpašuma.

Jautājums radās attiecībā uz ģimenes īpašumu mantošanu Izraēlā.

4. Mozus 27:1-11 Tad pienāca Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, tas Gileāda dēls, tas Mahīra dēls, tas Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija Mahlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca. 2 Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie vadoņiem un pie visas draudzes Saiešanas telts durvīm un teica: 3 "Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret To Kungu Koraha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu. 4 Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!" 5 Un Mozus nesa viņu prasību Tā Kunga priekšā. 6 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: 7 "Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dod viņām paliekamu īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās. 8 Bet Israēla bērniem saki un pavēli: ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai; 9 un, ja tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem; 10 un, ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem; 11 ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesas likums, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis."

Šis rīkojums paredz, ka zemes mantojums pieder tēva dzimtai caur meitām. Ja nav pēcnācēju, tā tiek nodota,viņa brāļiem un tālāk ģimenei.

Ja ir bērni, no kuriem pirmdzimtais ir sieviešu dzimtas, nevis vīrietis

.

2. Mozus 13:12 12 tad novēli Tam Kungam visu, kas pašķir mātes klēpi; visi tavu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie lai ir Tam Kungam

Pirmdzimtajiem ir jātiek atpirktiem.

2. Mozus 13:13-22 13 Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāizpērk ar avi, bet, ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēka pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.
14 Un, ja tavs bērns šodien vai rīt tev jautātu: kas tas ir? - tad atbildi tam: ar stipru roku Tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes, no vergu nama. 15 Kad faraons bija stūrgalvīgs, mūs neatlaizdams, tad Tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tādēļ es upurēju Tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku. 16 Un tas lai ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku Tas Kungs mūs ir izvedis no Ēģiptes." 17 Un, kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: "Ka ļaudis nenožēlo un, redzēdami karus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē." 18 Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņoti kaujai. 19 Mozus arī paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: Dievs jūs lūkodams uzlūkos; tad paņemiet manus kaulus līdzi no šejienes.20 Un viņi aizgāja no Sukotas un apmetās pie Ētamas, tuksneša malā. 21 Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti. 22 Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.

Pirmdzimtais vīrietis manto divkāršu daļu

5. Mozus 21:17 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības.

Šī likumdošana nosaka, ka ir jātura pareiza, pārbaudāma ģimenes ģenealoģija.

Ecēhiēla 46:16-19 16 Tā saka Dievs Tas Kungs: kad valdnieks dod kādam no saviem dēliem dāvanu no sava īpašuma, tad tā lai pieder viņa dēliem kā mantojams īpašums. 17 Bet, kad viņš dod kādam no saviem kalpiem dāvanu no sava īpašuma, tad tā lai tam pieder līdz gadam, kad tas atgūst brīvību, un tad valdnieks to lai saņem atpakaļ; tikai valdnieka dēliem paliek tā par īpašumu. 18 No tautas īpašuma valdniekam nekā nebūs ņemt, tam nebūs atņemt tautas mantu. Savu īpašumu viņš var atstāt saviem dēliem kā mantojumu, bet neviens no Manas tautas lai nezaudē savu īpašumu." 19 Tad viņš veda mani pa kādu ieeju vārtu sānu sienā priesteru svētajās telpās, kas bija uz ziemeļu pusi. Un redzi, tur bija pašā dibena stūrī viena telpa uz vakaru pusi."

Zemi var uzdāvināt kalpam, taču Jubilejā tā atgriežas ģimenes rīcībā, un neviens nevar atcelt mantošanu. Jubilejas noraidīšana izsauc nopietnus sodus.

Jeremiah 34:17 17 Tādēļ tā saka Tas Kungs: jūs Man nepaklausījāt un nepasludinājāt brīvību savam tautas un cilts brālim, redzi, tad Es jums tagad daru zināmu citas brīvības gada iestāšanos, kad dota brīvība trakot zobenam, plosīties mērim un badam. Un Es jūs padarīšu par šausmu pilnu paraugu visām pasaules valstīm.

4. Mozus 36:1-12 Un dzimtu vecākie no Gileāda bērnu cilts, no Manases dēla Mahīra pēcnācējiem un Jāzepa dēlu ciltīm piegāja klāt Mozum un vadoņiem, Israēla bērnu tēvu namu galvenajiem, 2 un sacīja: "Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam ar meslu palīdzību nodot zemi par īpašumu Israēla bērniem, un manam kungam ir arī no Tā Kunga pavēlēts mūsu brāļa Celofehada īpašumu nodot viņa meitām. 3 Kad nu tās tagad kļūtu sievas kādam no Israēla cilts dēliem, tad viņu mantojuma daļa tiktu atrauta no mūsu cilts tēvu īpašuma un tiktu pievienota tam cilts tēvu īpašumam, pie kuras tās pievienojušās, bet mums mūsu īpašuma gabals tiktu atrauts. 4 Un, ja nu Israēla bērniem nāk gaviļu gads, tad šī īpašuma daļa tiktu pievienota tās cilts īpašumiem, kurai tās ir pievienojušās, un tā no mūsu tēvu īpašuma viņām piederīgā daļa tiktu nogriezta."

Mantošanas sistēma ir balstīta uz Jubilejas struktūru, kas aizsargā nākošos ģimenes pēcnācējus. To var izdarīt ar lozēšanu, pamatojoties uz zemes produktivitāti. Jautājums parādījās tāds, ka, ja Zelophedas meitas, kuras tika pasludinātas par pareizajām 4. Mozus 27:6, ieprecētos citā ciltī, tad zeme pārietu citas cilts īpašumā.

5 Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem, kā Tas Kungs viņam bija licis, sacīdams: "Ir taisnība, ko Jāzepa cilts pēcnācēji saka. 6 Lūk, vārds, ko Tas Kungs dod kā pavēli par Celofehada meitām, teikdams: lai tās kļūst par sievām tam, kas viņu acīm labi patīk, bet lai tās kļūst par sievām tikai kādam no sava tēva cilts, 7 ka Israēla bērnu īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij, jo ikvienam Israēla bērnam būs cieši turēties pie savu tēvu cilts īpašuma. 8 Un ikviena meita no Israēla bērnu cilšu vidus, kura manto kādu īpašumu, lai kļūst sieva vīram vienīgi no savas tēva cilts tādēļ, ka ikviens israēlietis patur sava tēva īpašumu, 9 un tā lai neviens īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij; ikviena no Israēla bērnu ciltīm lai cieši turas pie sava cilts īpašuma."

Visam mantojumam ir japaliek ģimenē un pašā ciltī. Zelopheda meias pakļāvās.

10 Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā arī Celofehada meitas darīja; 11 jo Mahlija, Tirca, Hogla, Milka un Noga, Celofehada meitas, kļuva sievas sava tēva brāļa dēliem; 12 tās izgāja pie vīriem no Jāzepa dēla Manases cilts; tā viņu mantojums palika viņu tēvu cilts īpašumā.

Dieva sistēmai, ja mēs tai pakļaujamies, bieži ir tādas priekšrocības, ko mēs pat nevaram iedomāties.

Jeremijas 35:19 19 tādēļ, saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, Jonadabam, Rehaba dēlam, nekad netrūks tāda vīra, kas stāvēs Manā priekšā vienumēr!"

Tas ir apsolījums. Kāds no šīs Rehabas ģimenes caur Jonadabu vienmēr būs gatavs stāties Dieva priekšā. Rehabīti paliks. Kādēļ?

Jeremijas 35:16-18 16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji izpildīja pavēli, ko tiem viņu ciltstēvs devis. Bet šī tauta neklausās uz Mani! 17 Tādēļ saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: redzi, Es sūtīšu pār Jūdu un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, tādēļ ka tie neuzklausīja Mani, kad Es uz tiem runāju, un Man neatbildēja, kad Es tos uzrunāju." 18 Rehabiešu dzimtai Jeremija sacīja: "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: tādēļ ka jūs esat turējuši sava tēva Jonadaba pavēles un izpildījuši visas pavēles, ko viņš jums devis,

Šī dzimta paliks, jo viņi sekoja savu tēvu pavēlēm. Mums ir jāpūlas no visiem spēkiem, lai sekotu mūsu debesu Tēva pavēlēm, neviena no tām nedrīkst tikt atstāta novārtā.

Matthew 5:18 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.

Mesijas pieņemamais upuris pavēra nākošo fāzi plānam, lai pagāni varētu iegūt Garu un tikt uzņemti Izraēlā. Viss plāns vēl arvien nav piepildīts, un bauslība paliek nemainīga. Ar Mesijas upuri, kurš mūs ieliek žēlastības stāvoklī attiecībā uz sodiem, netiek atmesta bauslība vai tās daļas.

No mūsu paklausības arī mūsu bērniem būs ilglaicīgi ieguvumi. Ko darīja šie Rehaba pēcnācēji?

Jeremiah 35:12-15 12 Pār Jeremiju nāca Tā Kunga vārds: 13 "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: vai tiešām jūs nepieņemat mācību, lai klausītu Maniem vārdiem?" - tā saka Tas Kungs. 14 "Jonadaba, Rehaba dēla, vārdi, ko viņš pavēlējis saviem bērniem, proti, nedzert vīna, ir izpildīti: tie nedzer vīnu līdz šai dienai, jo tie klausa sava ciltstēva pavēlei. Bet Es esmu uz jums vienmēr runājis, bet jūs Mani neklausījāt. 15 Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus Savus kalpus, praviešus, un liku jums sludināt: atgriezieties ikviens no saviem ļaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! - Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.

Pilnīgi visa cilvēce domā par to, kam, kad un kā mums ir jāpielūdz.

Tas viss ir skaidri pateikts Jubileju sistēmas lietošanā, kas ir pazudusi, un kas tiks atjaunota Mesijas atgriešanās laikā.

3. Mozus 27:14-22 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder. 16 Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt Tam Kungam, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt - piecdesmit sudraba seķeļu. 17 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma. 18 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma. 19 Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder. 20 Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams. 21 Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums Tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu. 22 Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis Tam Kungam, 23 tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī Tam Kungam. 24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu. 25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras. 26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder Tam Kungam, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder Tam Kungam. 27 Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma.

Nami nocietinātās pilsētās nepieder ģimenēm uz mūžīgiem laikiem, un tie nav pakļauti Jubilejas likumdošanai.

3. Mozus 25:29-30 29 Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks. 30 Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.

Tomēr lauku mītnes ir:

3. Mozus 25:31 31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.

Ja grib izpirkt māju, kas veltīta Jahvem, tad tās vērtībai vēl jāpievieno divdesmit pieci procenti. Mājas novērtēja priesteri.

3. Mozus 27:14-15 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder.

Jubilejas likumdošana

3.Mozus 25:9-55 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā. 12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas. 13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu. 14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri. 15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, un pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod. 16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu un pēc sarūkošo gadu skaita pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu. 17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties sava Dieva, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 18 Un pildiet Manus likumus, un turiet Manas tiesas, un dariet pēc tām, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā. 19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā. 20 Bet, ja jūs prātosit: ko mēs ēdīsim septītajā gadā? Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu,- 21 Es likšu Savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem. 22 Un, kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas - pat līdz devītajam gadam; iekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus. 23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis. 24 Tāpēc visā jums piederīgajā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana. 25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis. 26 Un, ja kādam izpircēja nav, bet viņš no savas rocības spēj samaksāt izpirkšanas maksu, 27 tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā. 28 Bet, ja viņa rocība nesniedzas tik tālu un viņam nav tik daudz, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma. 29 Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks. 30 Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā. 31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā. 32 Bet levītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, levītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt. 33 Bet, ja kāds ko pircis no levītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami levītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū. 34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums. 35 Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. 36 Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis. 37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām. 38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi un lai būtu jums par Dievu! 39 Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. 40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo. 41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā, 42 jo arī viņi ir Mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes, un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu. 43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties sava Dieva! 44 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes. 45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu. 46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda! 47 Un, ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs, pie tevis dzīvodams, nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešinieka cilts, 48 tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt. 49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu izpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt. 50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa izpirkšanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis. 51 Ja vēl daudz gadu, tad pēc to skaita lai viņš dod par savu izpirkšanu no tās naudas, par ko viņš ir pirkts. 52 Bet, ja maz gadu vēl atlicis līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, un pēc to skaita lai viņš dod savu izpirkšanas maksu. 53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem, un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā priekšā. 54 Un, ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni līdz ar viņu. 55 Jo jūs, Israēla bērni, esat Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

ASV Brīvības zvans

Brīvības Zvans ir Pirmsrevolucionārā Kara atliekas, kas pirmo reizi iezvanījā 1753. Gadā, tikko nodibinātajā Pensilvānisjas Valsts Namā, celtnē, kas beigās kļuva par Neatkarības Zāli. Zvanā ir iekalti vārdi 'Pasludini Brīvību Visā Valstī".

3. Mozus 25:10. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.

Tas tika zvanīts Neatkarības Deklarācijas pieņemšanā 1776. Gada jūlijā, un šī Neatkarības Dienas tradīcija tika ievērota katru gadu (izņemot 177-1788, kad zvanu noņēma un noslēpa angļu iekarotāji no Filadelfijas) līdz pat 1846. Gadam. Tajā gadā zvanā parādījās plaisa, un tas nebija vairs spējīgs zvanīt. Tas ir kauns, ka tajā laikā netika pasludināta Jubilejas sistēma. Ja tas tā būtu izdarīts, tās valsts nacionālā vēsture, kurā šodien tiek lasīta bauslība, būtu daudz savādāka.

Jaunās Derības apstiprinājums

Jānis iesāka mācīt ķēniņa Tiberija valdīšanas piecpdsmitajā gadā (Lk. 3:1), kurš iesāka Jubilejas gada septīto mēnesi (sk. darbu Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159)). No šī laika Mesija ar Svēto Garu tika izvests no Nācaretes un kristīts. Pēc viņa kārdināšanas, viņš atgirzās Nācaretā 27/28 Jubilejas gadā pirms 28 gada Nisana mēneša, un mācīja Nācaretes sinagogā. Lūkas 4:26 rāda, ka Kristus iegāja Nācaretes sinagogā, un tur tika atvērts un viņam lasīšanai nodots Jesajas rakstu rullis.

Viņš izlasīja Jesajas 61:1-1 un pasludināja tam Kunga pieņemamu gadu. Tā ir tieša norāde uz Jubileju. Šis, tam Kungam pieņemamais gads, ar brīvības pasludināšanu no 3. Mozus 25:10, IR jubileja.

Jesajas 61:1-2 Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, 2 pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos,

Šis Mesijas akts bija tieša norāde uz Jubilejas gada un sistēmas pasludināšanu. Ar šo darbību viņš pasl;udināja jubileju un izdarīja to laikā. Viņš to izdarīja pirms 28. Gada Nisana mēneš 1. Datuma, un tas apstiprina Ecēchiēla 1:1 ut. Ja tā nebija jubileja, tad viņš ir viltus pravietis un ne Mesija, jo tad šie raksti netika piepildīti, taču Raksti nevar tikt atcelti. Trīsdesmit gadi, ko pieminējis Ecēchiēls, ir trīsdesmitais Jubilejas cikla gads, jeb 594 .gads pirms Kristus. Tas rāda, ka Jubileja bija 974 gadā pirms Krisus, un tas atspoguļo Ezras un Nehemijas bauslības atjaunošanu 375 gadāpirms Kristus. Šī sakarība četrdesmit deviņos cikla gados arī iesāk Jubilejas gadu.

Tas nav mums dots tādā veidā kā mannas brīnums, kas Izraēlam norādīja uz septīto dienu, kad viņi nāca ārā no Ēģiptes. Lai arī Dievs ir devis apsolīto dubulto ražu sestajā gadā tiem, kas ievēro šo ciklu, un tiem, kurus Viņš iecēlis.

Mesija nonāca miesā, nomira par mūsu grēkiem, un tika augšāmcelts 30. Gadā pēc Kristus. Kad Pēvils rakstīja kolosiešiem 2:16, viņš teica, ka Svētki, Jaunie Mēneši un Sabati ir, vēl arvien, tikai ēnas. Tas ir, nākamo lietu ēnas. Gramatika iekļauj noteikumu par ievērošanu šīm sanākšanām un atpūtām, ne tāpēc, ka tā mēs varētu gūt pestīšanu, bet gan nākamo lietu dēļ, lai atklātu Dieva plānu.

Ir nepārtaukta prasība ievērot bauslību, kura netiek atcelta, nedz arī mainīta, kā mēs redzējām (Mat. 5:18; Lk. 16:17). Kristus laikā jūdi to neievēroja pareizi.(Jn. 7:19). To izmainīja tradīcijas (Mat. 15:2-3,6; Mk. 7:3, 5, 8-9, 13), un tas to padarīja par nastu, vai to laiku mācītāju skavām, izaicinot Dievu (Apustuļu Darbi 15:10).

Praktiskā pielietošana

Jubileja sākas gada rudenī Grēku nožēlas dienā (3.Mozus 25:9). Ikviens atgriežas savās mantotajās mājās (3.Mozus 25:10). Ja mēs to neievērosim, mēs tiksim sodīti (Jer. 34:17). Zemi manto ciltis un dzimtas un tās tiek sadalītas lozējot (4.Mozus 36:1-12; Ezek. 46:16-19). Vecākais dēls saņem divkāršu mantojumu (5.Mozus 21:17). Tikai zemes ražu drīkst pārdot līdz Jubilejai, un tai ir jātiek novērtētai (3.Mozus 27:18), pievienojot divdesmit piecus procentus izpirkšanas maksu (3.Mozus 27:19). Pašu zemi pārdot nedrīkst (3.Mozus 25:23). Tādēļ zemei un īpašumiem neuzliek nodokli, tikai zemes ražai. Zemes atsavināšana ir aizliegta. (Mic. 4:4).

Viss no šīs izlasītās likumdošanas ir balstīts uz desmitās tiesas sistēmu. Pastāv pirmā un otrā desmitā tiesa. Pirmā desmitā tiesa ir maksājama priesteriem. (Neh. 10:36-38).

Pirmās Derības laikā tā bija maksājama levītiem, kuri attiecīgi maksāja desmito tiesu no desmitās tiesas tempļa priesterībai (4.Mozus 18:26; 10:38). Desmitā tiesa tika ievākta vadoties no reģioniem un vadīta uz vietējiem pamatiem. Tikai desmitā tiesa no desmitās tiesas aizgāja tempļa priesterībai. Otro desmito tiesu pienesa ģimene svētku laikā īpaši tam domātās vietās (5.Mozus 14:22-23). Tā tika dalīta arī ar mazāk veiksmīgiem un levītiem (5.Mozus 14:27). Otrā desmitā tiesa pilnībā tika nodota nagbagajiem katra trešā gada beigās. Tā bija trešā desmitā tiesa. To, praktiskuma dēļ, vajadzēja pārvērst naudā, un tai bija tiešas attiecības ar naudas un maksājumu sabiedrību. Tas radīja Sabata cikla atbalsta vietu. Tur tika pienestas arī vārpas, kas atrastas laukos (3.Mozus 19:9) un tiem sabata augļiem, kas auga paši no sevis.

Bauslība ir jāievēro visā pilnībā, jo savādāk pasaules cilvēki drīz vien attopas kā sodāmie.

Svētība vai Lāsts?

5. Mozus 30:19 19 Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.

Svētības par paklausību

5. Mozus 28:1-14 Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām, 2 un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij: 3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka. 4 Svētīts būs tavas miesas auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums. 5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra. 6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams. 7 Un Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, nonāvēs tavā priekšā: pa vienu ceļu tie pret tevi izies, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs. 8 Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. 9 Tas Kungs tevi cels Sev par svētu tautu, kā Viņš tev to ar zvērestu ir apsolījis, ja tu turēsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi Viņa ceļus. 10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Tā Kunga Vārda, un tās bīsies no tevis. 11 Un Tas Kungs tevi pārpilnībā vairos tavā miesas auglī, tavā lopu auglī un tavā zemes auglī tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, bija ar zvērestu apsolījis taviem tēviem tev dot. 12 Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies. 13 Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. 14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labi, ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un tiem nekalpotu

Ja mēs kalpojam un sekojam tādam dzīves veidam, kādu noteicis Vienīgais Patiesais Dievs, augstākminētās svētības nāks. Mēs esam saņēmuši šīs svētības dēļ apsolījuma Ābrahāmam.

Lāsti par nepaklausību

Noziegums un sods:

5. Mozus 28:15-36 15 Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars.

Dieva ignorēšana un nepaklausība Viņa baušļiem, tiesām un rīkojumiem ir sods. Kad nācijas nepaklausība ir sasniegusi savu robežu, pār to nāk Jahves sods.

16 Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka. 17 Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra. 18 Nolādēts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis, un tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums. 19 Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams. 20 Un Tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas pie ikkatra tavu roku darba, ko tu darīsi, līdz tu tapsi iznīcināts un ātri iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, jo tu Mani esi atstājis

Kad mēs aizmirstam Dievu, mums ir jārada pašiem savas sociālās struktūras, un tad mēs nepaklausām Dievam. Tam vienmēr seko lāsti. Nepaklausība Dieva baušļiem tiek sodīta gan individuāli, gan kolektīvi. Dievs tiek galā ar ģimenēm un arī ar nācijām. Sodītas tiek arī šīs nācijas, kā arī to vadītājs, kas tās nepareizi vada. Visiem baušļiem un rakstiem ir jātiek ievērotiem. Par nepaklausību nāk nepārtraukts sods, kas atspoguļojas zemes auglīgumā. Pret nācijām Dievs attiecas tāpat kā pret cilvēkiem. Cilvēki piedzīvos badu. Zemes devība ir saistīta ar Dieva baušļiem.

Tas Kungs tiek galā ar cilvēkiem ar lāstiem, apjukumu un neapmierinātību. Šī neapmierinātība paplašinās no augšas uz leju. Tautas vadība ir iesprūdusi muļķibā un nespējā izlemt jautājumus, un tas viss darbojas pretēji cilvēku labklājībai. Lēmumi, kas tiek pieņemti pretrunā ar liecību un bauslību, iemet visus cilvēkus tumsā.

21 Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, kuru tu ej iemantot. 22 Un Tas Kungs tevi sitīs ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem, ar lielu karstumu un ar zobenu, ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā. 23 Un debesis pār tavu galvu būs kā varš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs. 24 Un Tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā pīšļus un pelnus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi izdeldēts. 25 Un Tas Kungs tevi nometīs zemē sakautu tavu ienaidnieku priekšā: pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi, bet pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tu būsi par biedinājumu visām zemes ķēniņu valstīm. 26 Un tavs līķis kļūs par barību visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs. 27 Un Tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes augoņiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, no kā tu nevarēsi sevi izdziedēt. 28 Un Tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu, 29 ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tavos ceļos tev neveiksies, bet tu būsi tikai apspiests un aplaupīts visu savu mūžu, un glābēja nebūs.

To slimību veidi, kas mūsdienās attīstās, kļūst arvien briesmīgāki. Liekas, ka AIDS epidēmija ir tikusi pravietota Romiešu1:25-27. Vājprāta pieaugums pasaules sabiedrībā ir pierādījums Dieva bauslības pārkāpšanai. Vājprātība tautas mērogos apņem tos, kam nav Svētā Gara. Tas rodas no sabiedrības nelaimēm, un bieži vien tā nav tieša indivīda atbildība, kurš ir ķīmisku piesārņojumu, ēdiena piesārņojumu un ūdens piesārņojumu apdraudēts. Romā tika izmantotas svina caurules, un tā rezultātā pilsēta cieta no endēmiska vājprāta. Zāļu lietošana mūsu sabiedrībā palielina psihotiskas slimības un ģenētiskas novirzes.

30 Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi. 31 Tavs vērsis tiks nokauts tavu acu priekšā, bet tu no tā neēdīsi; tavs ēzelis tev tiks nolaupīts tavu acu priekšā, un tev to neatdos atpakaļ; tavi sīklopi tiks nodoti ienaidniekiem, un glābēja nebūs. 32 Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs. 33 Tavas zemes augļus un visus tava darba augļus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu būsi apspiests un satriekts visu savu mūžu. 34 Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs. 35 Un Tas Kungs tevi sitīs ar ļauniem augoņiem uz ceļiem un lieliem, ka tu kļūsi neizdziedināms no savām kāju pēdām līdz tavai galvas virsai. 36 Tas Kungs novedīs tevi un tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.

Šis izsūtījums ir svešai tautai, ko mēs nepazīstam. Viņi runās svešā valodā, un tai būs akmens sirds, lai tiktu galā ar mums. Vēl vairāk, mūsu ceļi ir tik perversi, kas tas, ko mēs saucam par reliģiju, ir pilnīgi nesaistīts ar Vienīgo Īsto Dievu, ar visām sekām, kas rodas no šādas icības. Līdz šai dienai tauta tika pasargāta, un tai tika dotas pirmdzimtā tiesības tikai tā apsolījuma dēļ, kas tika dots Jāzepam caur viņa dēliem Ēfraimu un Manasehu.

Eņģelis, kurš izpirka Izraēlu, bija Mesija, YHVH Eņģelis. Svētība, kas tika dota Izraēlam, tika dota caur Jāzepu. Ēfraims tika padarīts par šo svētību fokusu, un jūdai bija jāņem scepteris, no kura nāks Mesija. Jāzepam bija pirmdzimtā svētības, un tās vēl no viņa nav atņemtas. Tomēr svētības ir atkarīgas no paklausības.

5. Mozus 28:1-68 Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām,
2 un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij.

Ja mēs paklausīsim; ja tu paklausīsi.

Ja mēs nepaklausīsim, tad mēs:

37 Un tu kļūsi par biedēkli, nievu vārdu un apsmieklu visām tautām, kurp vien Tas Kungs tevi vedīs. 38 Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet maz ievāksi, jo siseņi to apēdīs. 39 Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet nedz vīnu tu dzersi, nedz ražu novāksi, jo tārps to nograuzīs. 40 Tev būs gan olīvkoki visās tavās robežās, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tava eļļas koka augļi nobirs. 41 Tu gan dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nepaliks, jo tos aizvedīs gūstā. 42 Visus tavus kokus un visus tavus zemes augļus apēdīs kaitēkļi. 43 Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk. 44 Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs galva, bet tu būsi aste. 45 Un visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un skars, līdz tu tiksi izdeldēts, tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij, un neesi turējis Viņa baušļus un Viņa likumus, ko Viņš tev pavēlējis.

Visas nācijas dēli un meitas dosies tuksnesī. Nācija nav pasargāta pret šīm problēmām. Vēl vairāk, izredzētie ir daļa no šīs nācijas. Ja mēs domājam, ka varam palikt mierā un būt pasargāti tad, kad pār zemi nāk lāsti, tad mēs kļūdāmies. Apsolījums,. Kas ir taisnajiem, ir tāds, ka viņiem būs nodrošināta maize un ūdens. Bet tikai tas un nekas vairāk. Ja mēs paliekam mierā, kamēr valda ļaunais, tad Jehve tevi nedzirdēs, kamēr tu nenožēlosi un nestāvēsi taisni.

46 Un tie taps par zīmēm un par brīnumiem gan tev, gan taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem.

Viņi ir zīme un brīnums Izraēlā uz mūžīgiem laikiem. Izraēls ir arī gara cilvēki. Viņi uz mūžīgiem laikiem paliek uz tiem, kas sludina Jēzu Kristu un tā dēļ tiek tiesāti.

47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim. 48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs. 49 Tas Kungs sūtīs pār tevi tautu no tālienes, no zemes galiem, kas metas virsū kā ērglis un kuras valodu tu nesaproti, 50 briesmīgu tautu, kas vecos necienīs, bet jaunos nesaudzēs. 51 Un tā ēdīs tavu lopu augļus un tavas zemes augļus, līdz tu būsi izdeldēts: tā neatstās tev nedz labību, nedz vīnu, nedz eļļu, nedz tavu liellopu, nedz tavu sīklopu pieaugumu. 52 Un tā tevi ielenks visos tavos vārtos, līdz sagrūs tavi augstie un stiprie mūri, uz kuriem tu paļāvies, visā tavā zemē; tā tevi ielenks visos tavos vārtos visā tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.

Šis apsolītais lāsts attiecas uz karu mūsu teritorijās. Būs laiks, kad mēs tiksim iekaroti un redzēsim mūsu tautas iznīcināšanu. Mēs nebūsi pabeiguši bēgšanu caur visām Izraēla pilsētām, kad nāks Cilvēka Dēls. (Mat. 10:23).

53 Un tu ēdīsi pats savas miesas augļus, savu dēlu un savu meitu miesas, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, apspiestībā un postā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs. 54 Un vīrs tavā vidū, kas bijis izlutināts un dzīvojis pārpilnībā, nenovīdīgi raudzīsies uz savu brāli un uz sievu pie savām krūtīm, un uz saviem bērniem, kas tam atlikušies, 55 un viņš nevienam no tiem nedos no savu bērnu miesas, ko viņš ēd, tāpēc ka viņam nekas nav atlicis tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos. 56 Un izlutināta un izsmalcināta sieva tavā vidū, kas nevīžoja pat savas kāju pēdas pie zemes likt savas izsmalcinātības un savas izlutinātības dēļ, tā tagad nenovīdīgi raudzīsies uz vīru pie savām krūtīm, uz savu dēlu un uz savu meitu, 57 nenovēlēdama nevienam nedz tikko no viņas iznākušo augļu apvalku, nedz bērnus, ko tā dzemdējusi; jo viņa tos ēdīs slepeni tanī apspiestībā un postā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.

Tā tas ir noticis jau pagātnē, taču ne tik ļauni, kā tas notiks pēdējā un beigu iznīcināšanā.

58 Ja tu neturēsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā un nebīsies Tā Kunga, sava Dieva, godības pilnā un baismīgā Vārda, 59 tad Tas Kungs negaidīti sūtīs pār tevi un taviem pēcnācējiem sērgas, lielas un ilgstošas sērgas un ļaunas un ilgstošas slimības. 60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu bīsties, bet tās tev pielips. 61 Un Tas Kungs liks nākt pār tevi visām slimībām un visām sērgām, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs izdeldējis. 62 Un maz atliks no jums, kas jūs savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij. 63 Kā Tam Kungam bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat Tam Kungam būs prieks jūs nonāvēt un jūs izdeldēt, un jūs tiksit izrauti no šīs zemes, kuru tu ej iemantot.

Svešinieki šeit uzceļ ārzemju elkus un sauc to par multukulturālismu. Mūsu cilvēki viņus pielūdz. Rodas doktrīnas par dēmoniem. Veģetārisms tiek uzbāzts kā vērtīgs, un vājprātīgie māca apostāzes procesus ar trakojošiem murgiem un dēmonu mantrām.

Kad pēdējo dienu vajāšanas nāks pār Izraēlu, vajāti tiks tieši izredzētie. To vispirms darīs viņu brāļi, kas mēģinās iglābt sevi nododot savus brāļus.

Ja jūs nevarat stāvēt par patiesību tagad un mēģināt izglābt desmit, derību zaudējušās ciltis, jūs nodosiet savus brāļus un māsas, kad šis laiks būs pienācis. Pēdējo dienu sērgas nāks pār vājajiem, un tas, no kā viņi būs baidījušies, tas viņiem notiks.

64 Un Tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena zemes gala līdz otram zemes galam, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nedz tu, nedz tavi tēvi nav pazinuši,- kokam un akmenim. 65 Un tu neatradīsi miera šo tautu vidū, un arī tavai kāju pēdai nebūs vietas atpūtai, jo Tas Kungs tur tev dos drebošu sirdi, izīgušas acis un izmisušu dvēseli. 66 Un tava dzīvība karāsies mata galā, un tu baiļosies nakti un dienu, un tu nebūsi drošs par savu dzīvību. 67 No rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars,- bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts,- no tām sirds izbailēm, ar ko tu baiļojies, un to skatu dēļ, ko tavas acis redzēs. 68 Un Tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti pa ceļu, par kuru es esmu tev sacījis: tev nebūs to nekad vairs redzēt! - Un tur jūs gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet pircēja nebūs."

Jahve apsolīja, ka mēs vairs nedosimies atpakaļ uz Ēģipti, tātad pastāvēs tāda sistēma, kas tiks galā ar tautas atkrišanu. Neviena no šīm sistēmām mūs neuzpirks, jo viņi nespēj mūs paēdināt, un viņi ir pārpilni ar slimībām, ka mums nebūs saistības ar viņiem.

Ja mēs nenožēlosim grēkus, tā tas būs.

Mums, kas esam garīgais Izraēls, kā arī fiziskajam Jāzepam un visiem tiem, kam vēl tikai jātiek ieaicinātiem, ir jāievēro šī pilnīgā sociālā sistēma. Bauslība ir tam, lai pasargātu planētu un visu, kas uz tās dzīvo.Mums ir dota atbildība to uzturēt un vadīt.

Rezultāts par nespēju sekot Dieva ģimenes aizsargāšanas sistēmai ir redzams. No mūsu kristības mēs atjaunojam derību, otro derību, kas ir tas pats bauslības ķermenis, tikai attiecināts garīgi.

5. Mozus 29:1-13 Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja: 2 "Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 3 tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus. 4 Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu. 5 Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev kājās; 6 maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 7 Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām, 8 un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij. 9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. 10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji - jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki - ikkatrs Israēla vīrs, 11 jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam, 12 lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz, 13 ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam.

Viss šis dzīves veids ir sasummēts Divos Lielajos Baušļos:

5. Mozus 6:4-5 4 Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs. 5 Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.

3. Mozus 19:18 18 Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!

Pilnīgā Jubilejas un Desmitās tiesas sistēma pasargās cilvēkus no dzīvi graujošiem procentiem un parādiem, kas mums visiem liek nonākt finansiālā verdzībā un patstāvīgos spaidos zemes produkcijas nabadzības dēļ.

Lai Jahve, mūsu Elohims, liek savam Mesijamātri atgriezties un atjaunot viņa Bauslību, kas domāta mūsu labumam.

Mēs ievērojam Viņa Bauslību cieņā un tādēļ, ka mīlam savu Dievu.

ĀMEN

Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

q